Ašeradens Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka “Vienotībai” mazinās vēlētāju atbalsts un veidojas vakuums, kuru aizpilda citas demokrātiskas kustības, top jaunas partijas.
“Šis ir pēdējais brīdis “Vienotībai” saņemties, pāriet no ķildu perioda pie sadarbības, ievēlēt valdi, priekšsēdētāju un nodefinēt vīziju,” uzsvēra Ašeradens.
Viņš uzskata, ka “Vienotība” jānoliek demokrātisko spēku centrā, jāmēģina konsolidēt spēki kopīgam mērķim, jo šobrīd sabiedrībā lēnam, bet briest prasība pēc modernās valsts un modernās sabiedrības.
Ašeradens norādīja, ka šāds kopīgs mērķis politiskajiem spēkiem izdarīs arī spiedienu uz Zaļo un Zemnieku savienību, kuras līdzšinējais premjera amata kandidāts ir tā dēvētājās “oligarhu sarunās” figurējušais Aivars Lembergs. Ašeradens sacīja, ka ZZS noteikti ir nacionālā partija, taču “tolerē šo oligarhu lietu”.
Viņš pauda, ka līdz vēlēšanām vēl ir gads un nevar pateikt, kāda būs dinamika, kā veidojas jauni politiskie spēki, bet pieļauj, ka “Vienotībai” būs jāstartē kopā ar citiem.
Ašeradnes skaidroja, ka nākamajās vēlēšanās būs divi galvenie riski – slīdēšana Krievijas virzienā vai arī turēšanās pie vecajām metodēm. Tāpēc galvenais jautājums būs, kā celt moderno ekonomiku, moderno valsts pārvaldi, sociālo aizsardzības sistēmu.
Jāizvirza divas alternatīvas – strauja ekonomikas izaugsme vai ķeršanās pie vecajām metodēm, uzsvēra Ašeradens.
Jau ziņots, ka pēdējā laika satricinājumi ar zemajiem reitingiem, ne pārāk veiksmīgajiem pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, partijas vadītāja Andra Piebalga paziņojumu par atkārtotu nekandidēšanu, kā arī visbeidzot ar vairāku redzamu partijas biedru atšķelšanos partiju “Vienotība” ir nostādījuši “būt vai nebūt?” jautājuma priekšā.
Sestdien “Vienotības” kongresā plānots ievēlēt jaunu partijas vadītāju. Uz amatu pretendē Ašeradens un Saeimas deputāts Edvards Smiltēns.
