Ašeradens intervijā LTV “Rīta panorāmai” uzsvēra, ka šis ir virziens, kurā vajadzētu skatīties, bet nevajag sabiedēt iedzīvotājus, jo tā būtu valsts veselības apdrošināšana un lielāko daļu tāpat finansētu no budžeta.
Viņš atgādināja, ka veselības nozarei trūkst vairāk nekā 600 miljoni eiro, un arī viens no nodokļu reformas mērķiem bija atrisināt tieši šo problēmu. Tāpēc pašlaik valdībai jāizvēlas finansēšanas modelis, un “Vienotība” uzskata, ka ir jādiskutē par valsts veselības apdrošināšanu un iedzīvotāju personalizētiem maksājumiem.
Ašeradens norādīja, ka reformas mērķis ir arī mazināt sociālo nevienlīdzību, taču ir jākoncentrējas uz veselības aprūpi, jo pieeja veselības aprūpei ir fundamentāls sociālās vienlīdzības jautājums.
Ministrs gan uzsvēra, ka pagaidām nav nekādu konkrētu lēmumu par veselības aprūpes finansēšanas modeli, arī valsts sociālās apdrošināšanas modeļi var būt dažādi.
Jau ziņots, ka finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un Zemnieku savienība) iecere veselības aprūpes finansējumam nepieciešamajiem papildu līdzekļiem novirzīt daļu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jeb 1% no bruto algas "Vienotībai" ir nepieņemama. Labklājības ministrija aplēsa, ka tas 2020.gadā radītu sociālajā budžetā 90 miljonu eiro robu.
Iepriekš koalīcija atteicās no ieceres nodokļu reformas ietvaros novirzīt noteiktu daļu no sociālajām iemaksām veselības aprūpei un premjers šī priekšlikuma iekļaušanu reformas pamatnostādnēs nosauca par kļūdu, tagad Finanšu ministrija atkal piedāvās apsvērt šo iespēju.
Noteikt finansējuma avotu veselības jomai pieprasīja koalīcijas partija “Vienotība”, pretējā gadījumā tā nebūtu gatava atbalstīt nodokļu reformu. Valdība otrdien tomēr panāca vienošanos, ka reformu īstenos, bet veselības aprūpei meklēs naudu.
