Panorāma

Ierosina kriminālprocesu par zīdaiņa nāvi

Panorāma

Kāpēc bremzējas neefektīvo skolu slēgšana?

Rosina atvieglināt valsts valodas prasības rektoriem

Ašeradens rosina mīkstināt valsts valodas prasības rektoriem

Ekonomikas ministrs Arvils Ašradens ("Vienotība") vēlas rosināt izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, lai  Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) un Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) rektoriem atceltu prasību zināt latvieššu valodu. Ministra pamatojums – šīs augstskolas veicina būtisku pienesumu Latvijas ekonomikā. Šo iniciatīvu par bīstamu uzskata kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere.

Redzot REA un RJA absolventu un uzņēmēju reakciju rektoru valodas prasmes jautājumā, Ašeradens nolēmis rīkoties. Šajās augstskolās, kur mācības notiek angļu valodā, varētu veidot izņēmumu.

"Mēs uzskatām, ka ir jāvirza labojumi attiecīgajos MK noteikumos, kas paredz latviešu valodas lietojumu. Ir jāvirza risinājums, ka ir prasība par atbilstību C līmeņa pakāpei, ka viņa nebūtu piemērojama attiecībā uz šo divu skolu rektoriem," teica Ašeradens.

Ministrs uzskata - ja augstskolu senāts lēmis virzīt konkrētus rektorus, tiem jāpalīdz nokļūt amatā, lai augstskolas nezaudētu esošo kvalitāti. Viņš nedomā, ka šāda rīcība būtu pretrunā partijas biedra – izglītības ministra Kārļa Šadurska iepriekš paustajai pārliecībai.

Valsts valodas centrā (VVC) savukārt uzskata – normatīvie akti nav jāmaina.

VVC uzsver, ka likums ir pielaidīgs attiecībā pret ārvalstu speciālistiem, akadēmisko personālu, pasniedzējiem, taču ne pret rektoru.

"Rektoram, kas veic administratīvas funkcijas, tomēr ir pilnīgi cits deleģējums. Viņam ir jāzina valsts valoda augstākajā līmenī," norādīja VVC Valodas kontroles reģionālās daļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna.

VVC uzsver – attiecībā pret REA rektoru savulaik jau tika izdarīts izņēmums. Viņam bija dots laiks piecus gadus apgūt latviešu valodu.

Plašsaziņas līdzekļiem paustajā vēstulē REA rektors Anders Pālzovs apgalvo "manas latviešu valodas zināšanas un izpratne par Latvijas politiku ir pietiekamas, lai saprastu, ka Rīgas Ekonomikas augstskola tiek izmantota kā līdzeklis politiskajā spēlē un tam nav nekāda sakara ar augstskolas rektora apstiprināšanu".

Tāpat rektors raksta, ka gatavojas pārrunām ar IZM.

Kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere ideju par izņēmuma izdarīšanu divu augstskolu rektoriem uzskata par piekāpšanos principiālā pamatpozīcijā.

"Latviešu valoda ir Latvija. Mēs nedrīkstam atkāpties ne par milimetru.  Tieši tad, kad mēs sākam domāt pragmatiski un teikt, ka tas mums ir ekonomiski izdevīgi, mēs nododam sevi ilgtermiņā," saka Beitnere. "Ja rektors, kas 18 gadus dzīvo Latvijā, nav pat ikdienas saziņas līmenī iemācījies latviešu valodu, tad es teiktu, ka tā ir ļoti liela augstprātība no kaimiņvalsts pilsoņa puses," pauda Beitnere.

Ekonomikas ministrs vēlas paplašināt diskusiju par valodas lietošanu arī citās institūcijās  ekonomikas veicināšanai.

Jau ziņots, ka jautājums par valodu augstskolā kļuva aktuāls, jo tieši valodas dēļ par Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru nevarēja kļūt augstskolas Satversme sapulces ievēlētais Mels Kenijs. Kenijam nav rektora amata pienākumu pildīšanai nepieciešamā latviešu valodas prasmju līmeņa, līdz ar to viņu nevar virzīt apstiprināšanai amatā. Pagaidām par augstskolas rektora pienākumu izpildītāju iecelts Latvijas Universitātes prorektors un Rīgas Juridiskās augstskolas valdes priekšsēdētājs Jānis Ikstens.

Arī augstskolas “SSE Riga” fonda priekšsēdētāja Andersa Ridina paziņojumā, kas publicēts mājaslapā, norādīts, ka IZM likusi noprast, ka problēmas varētu rasties arī tās rektoram Andersam Pālzovam. Nepieciešamie dokumenti par Pālzova iecelšanu rektora amatā ministrijai iesniegti jau septembrī, bet augstskola joprojām nav saņēmusi nekādu atbildi no ministrijas.

Savukārt Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra un Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts pauda uzskatu, ka jāpārskata latviešu valodas zināšanas prasības augstskolu vadītājam.
 
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) gan uzstāj, ka augstskolas rektoram jāzina latviešu valoda, jo “latviešu valoda nav ķēķa valoda”.

 

 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti