Valdības veidošanas sarunas apstājās ceturtdien, 20.decembrī, kad Kariņš paziņoja, ka nevēlas redzēt savā valdība “KPV LV” piedāvāto kandidātu iekšlietu ministra amatam Aldi Gobzemu, bet “KPV LV” uzsvēra, ka nemainīs savu izvēli un uztur Gobzema kandidatūru.
Ašeradens piektdienas rītā sacīja, ka Kariņš piektdien pusdienlaikā tiksies ar prezidentu, un “šorīt no rīta ir iespēja līdz pulksten 12 konsultēties ar partijām, un cerams, būs scenārijs, kā tikt uz priekšu”.
Arī prezidenta Preses dienests apstiprināja, ka piektdien, 21.decembrī, Vējonim, paredzēta tikšanās ar Krišjāni Kariņu.
Ašeradens skaidroja, ka “Jaunās Vienotības” valde nolēma, ka apvienības premjera amata kandidātam Kariņam ir brīva iespēja izvēlēties ministru amatu kandidātus savā valdībā, un līdz šim koalīcijas sarunas noritēja raiti - izdevies vienoties par koalīciju un atbildības jomu sadali, un viss apstājās tikai pie vienas kandidatūras.
Ašeradens atzina, ka jautājums, kāpēc Kariņš nevēlas redzēt Gobzemu iekšlietu ministra amatā, jāuzdod pašam Kariņam. Bet pēc Ašeradena domām, ja viena no Kariņa prioritātēm ir cīņa ar noziedzību un tiesiskums, tad iekšlietu ministra reputācijai ir liela nozīme, savukārt Gobzems ir izslēgts no advokatūras par ētikas pārkāpumiem. Ašeradens gan uzsvēra, ka tas ir tikai viņa personiskais viedoklis.
Viņš arī norādīja, ka tas, ka “KPV LV” esot trīs iespējami iekšlietu ministra amata kandidāti, bet partija atsakās piedāvāt citu kandidatūru Gobzema vietā, liecina par vēlmi torpedēt Kariņa valdību.
Savukārt prezidenta paziņojums, ka nākamo iespējamo premjeru viņš nemeklēs Saeimā, Ašeradena ieskatā ir “dzeltena kartiņa parlamentam”, ja ir ievēlēti 100 politiķi, bet premjers jāmeklē ārpusē, tā ir problēma.
Ašeradens neizslēdza, ka “KPV LV” var piekāpties, bet iespējams arī izskatīt mazākumvaldības scenāriju, jo līdzšinējiem sarunu partneriem – “Jaunajai Vienotībai”, Nacionālajai apvienībai, “Attīstībai/Par!”, Jaunajai konservatīvajai partijai bez “KPV LV” – Saeimā ir 50 balsis no 100, un iespējams meklēt papildu atbalstu.
“Bet ir diezgan skaidrs, ka valdība ir nepieciešama, jo Saeima balso haotiski, budžets tiek plosīts,” sacīja Ašeradens.
Viņš cer, ka pēc izskanējušām runām par nepieciešamību rīkot ārkārtas vēlēšanas latviskajām partijām būs vēlme sēsties pie sarunu galda, veidot vai nu mazākumvaldību vai skatīties, ko liks priekšā prezidents, jo problēmu skaits pieaug un valdība nepieciešama.
Rūta Dimanta: Mani ļoti sarūgtina tas, kas notiek ar valdības veidošanu. Tā ir tāda ambīciju lieta. Gribētu sagaidīt, ka tie cilvēki, kurus esam izvirzījuši par saviem pārstāvjiem, padomātu par to, ko viņi var izdarīt Latvijas sabiedrības labā, nevis amatiem.
— Rīta Panorāma (@RitaPanorama) December 21, 2018
KONTEKSTS:
Pašlaik valdību mēģina izveidot Saeimā vismazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Kariņš, kurš nav oficiāli aicināts veidot valdību. Kariņa kā iespējamā premjera vārds publiski izskanēja 11. decembrī pēc tam, kad izveidot valdību neizdevās ne Valsts prezidenta nominētajam Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam, ne Aldim Gobzemam no “KPV LV”.
Kariņš pirmdien, 17. decembrī, piedāvāja veidot piecu partiju koalīciju, ārpus tās atstājot Zaļo un Zemnieku savienību un "Saskaņu" un ministrijas dalot pēc tā sauktā paritātes principa jeb katrai partijai vienādu skaitu. Partijas piekrita un virzīja savus ministru amatu kandidātus, taču sarunas apstājās 20.decembrī, kad “KPV LV” izvirzīja iekšlietu ministra amatam Aldi Gobzemu, bet Kariņš paziņoja, ka nevēlas redzēt viņu valdībā šajā amatā. Savukārt “KPV LV” uzstāj, ka nevirzīs citu kandidatūru.
