Konkrēto gadījumu ar šī veikala ēku gan ministrs plašāk nekomentēja, atzīstot, ka "diemžēl, bet, ņemot vērā problēmas un pieeju nozarē, būvniecības vai projektēšanas pārkāpumi šajā konkrētajā ēkā nebija pārsteigums."
Runa ir par to, ka vēl joprojām nozarē ir izteikta pieeja, ka, piemēram, kāda būvobjekta ģenerāluzņēmējs mēdz "aizslēpties" aiz vairākiem apakšuzņēmējiem.
"Būvniecības nozares sistēmiskā problēma ir saskaldīta atbildība, kas nozīmē, ka nelaimes gadījumā nav iespējams atrast vienu atbildīgo. Normālā gadījumā būtu jābūt tā, ka ģenerāluzņēmējs nodrošina drošas ēkas uzbūvēšanu, par ko arī uzņemas atbildību, nododot ēku īpašniekam vai apsaimniekotājam. Taču projektos ir vairāki iesaistītie - projektētāji, būvinženieri, ģenerāluzņēmēji, apakšuzņēmēji, arhitekti, līdz ar to vienu atbildīgo kādas nelaimes gadījumā par kādu ēku atrast ir apgrūtinoši," skaidroja ministrs.
Viņš atzīmēja, ka patlaban būvniecības nozarē notiekot diskusija par to, kas un kā būtu darāms, lai atbildība par būvobjektiem vairs nebūtu sadrumstalota.
Tikmēr iepriekš Būvniecības likumu skatījušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA teica, ka par konkrēto ēku atbildīgajiem ir arī jāuzņemas atbildība.
"Uz būvprojektiem ir atbildīgo personu paraksti. Tiem, kas šo konkrēto projektu ir nodevuši, pieņēmuši, ir arī jāuzņemas atbildība, ja ir konstatēti pārkāpumi. Ja konkrēto projektu un arī ēkas nodošanu ekspluatācijā ir pieņēmusi, piemēram, Rīgas pilsētas būvvalde, tad būtu jājautā par atbildību arī būvvaldei," apgalvoja Naudiņš.
Tikmēr BVKB tuvāko dienu laikā vērsīsies Latvijas Arhitektu savienībā ar lūgumu izvērtēt par "Prisma" veikala ēkas projekta īstenošanu Pļavniekos atbildīgā arhitekta pārkāpumus,
aģentūrai LETA sacīja BVKB Ekspertīžu nodaļas vadītājs Vadims Goremikins.
Viņš skaidroja, ka konkrētais pārkāpums ir saistīts ar būtiskām izmaiņām projekta īstenošanas gaitā. "Brīdī, kad bija gatavs veikala ēkas karkass, tika veiktas izmaiņas jumta konstrukcijā, ēkai izveidojot jumtu, kura slodze pārsniedza ēkas pieļaujamo normu."
Par šādu izmaiņu apstiprināšanu, apliecinot to ar savu parakstu, atbildīgs ir arhitekts, piebilda Goremikins.
Viņš arī atzīmēja, ka BVKB savu slēdzienu par pārbaudi "Prisma" ēkā jau ir nosūtījis Latvijas Būvinženieru savienībai, kam būs jālemj par būvniecības speciālistu kompetenci.
Tiesa, Goremikins aģentūrai LETA neatklāja ne šī veikala ēkas būvniecības projekta izstrādātāju, ne projektētāju, ne būvnieku, ne arhitektu, ne arī būvuzraugu.
Ziņots, ka LTV7 raidījums "Ļičnoje delo" vēstīja, ka 3.jūnijā veikalā "Prisma" gandrīz nokrita daļa no jumta. Tieši virs lielveikala alkohola nodaļas sešu metru augstumā piecas betona pārseguma plāksnes atrāvās no pārseguma sijas. Katra no tām svēra četras tonnas. Plāksnēs bija armatūra, un, kad plāksne sakustējās, tā atbalstījās uz šo armatūru - tāpēc tonnām smagās plāksnes nenokrita.
Pēcāk LTV7 arī secināja, ka būvnieki pat pēc ļoti rupjām kļūdām nezaudē savus sertifikātus un turpina strādāt profesijā.
