Skaidrība par jauno valdību varētu būt pēc divām nedēļām

Nākamās valdības veidotājiem ir jābūt vienādai izpratnei par vairākiem prioritāriem uzdevumiem ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai. Tie ir izglītības un zinātnes plašāks atbalsts, no korupcijas un politiskās ietekmes brīva kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī nacionālā drošība, kas ietver vienotu izpratni par nekavētu Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu. Vienlaikus ir bažas par "šauru ekonomisku interešu" atgriešanos politikā, ko nevar pieļaut. Tā koalīcijas izveides sarunās sacīja pašreizējais premjers, "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš.

Viņš uzsvēra - jo partijas vairāk veltīs laiku sarunām par darāmajiem darbiem, jo vieglāks būs darbs valdībā. Viņš norādīja, ka partijām ir vienāda izpratne par izglītības, tiesiskuma, tautsaimniecības un drošības jautājumiem, piebilstot, ka beidzot ir optimistiski noskaņots.

Kariņš sola, ka skaidrība par jauno valdību varētu būt pēc divām nedēļām. Savukārt "Jaunās Vienotības" pārstāvis Arvils Ašeradens intervijā LTV norādīja, ka "nākampirmdien varētu būt būtiski jaunumi". Tad Kariņam paredzēts tikties ar Valsts prezidentu.

Pēc Ašeradena teiktā, sarunās ar partneriem izdevies panākt vienošanos par to, kā veidot skolu tīklu, kā pārvaldīt kapitālsabiedrības, lai attālinātu no politiskās ietekmes. Tāpat izrunāta gan ostu reforma, gan administratīvi teritoriālā reforma, ka abās "nedodas atpakaļ, bet dodas uz priekšu". Esot arī izpratne, ka nepieciešama aktīva rīcība saistībā ar valsts aizsardzības dienestu. Proti, tas jāizveido precīzi, un nedrīkst būt nekādas kļūdas. Partneri nerunāja par tādiem jautājumiem kā Civilās savienības likums vai Stambulas konvencijas ratificēšana, kur "Jaunajai Vienotībai" viedoklis ir atšķirīgs.

Pēc tikšanās ar "Jaunās Vienotības" komandu "Apvienotā saraksta" pārstāvji pauda pārliecību, ka neskaidrības ir pārrunātas un arī Kariņa bažas – kliedētas. Turpmāk partiju sadarbība ritēšot ātrāk.

Jau nākamnedēļ partijas organizēs pārrunas darba grupās konkrētu uzdevumu definēšanai, piemēram, veselības, izglītības un citās jomās.

Savukārt pieteiktās nepieciešamās pārmaiņas ostu reformā un administratīvi teritoriālajā reformā skaidroja Uldis Sesks un Edvards Smiltēns.

Sesks pastāstīja: "Mēs neesam nākuši ar mērķi atdot ostu reformu otrreizējai caurlūkošanai, bet gan vajadzīgi uzlabojumi, lai valsts un pašvaldības institūcijas Rīgas brīvostā varētu veiksmīgāk apsaimniekot esošos aktīvus un tamlīdzīgi."

Savukārt Smiltēns norādīja: "Mēs bijām vienisprātis, ka reģionu reforma bija sava veida kartes pārzīmēšana ar saviem labajiem efektiem, taču reģionāla mēroga sistēmas pilnveidošana, pašvaldību finansēšanas sistēmas pārorientācija uz to, lai būtu attīstīti atbalsta un iedrošinājuma instrumenti – visi šie jautājumi ir svarīgs turpinājums šai reformai."

Par Kariņa nosauktajām prioritātēm arī Nacionālā apvienība vairs nevēlas garas diskusijas, bet sākt gatavot nākamās valdības uzdevumu plānu. Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava uzskata, ka nav nekādu šķēršļu jau tagad lemt par trīs partiju koalīcijas izveidi un sagatavot valdības deklarācijas projektu.

Viņš norādīja: "Tās ir lietas, kur mums ir pat ļoti līdzīgs redzējums kā ''Jaunajai Vienotībai'', un tās jau varētu ierakstīt valdības deklarācijā, nevis turpināt diskusijas no nulles punkta."

Trešdienas rītā partiju apvienība "Jaunā Vienotība" vēl plānojusi sarunu arī ar partijas "Progresīvie" pārstāvjiem, kurus citi potenciālie koalīcijas veidotāji komandā neredz. Viņi arī norādījuši, ka sagaida raitākas sarunas par koalīcijas izveidi.

KONTEKSTS:

Pašlaik jaunās koalīcijas veidošanas sarunās, kuras uzsākusi JV, iezīmējies iespējamais koalīcijas kodols, ko veidotu JV, Nacionālā apvienība (NA) un AS. JV iestājusies par plašāku koalīciju kopā ar "Progresīvajiem". Līdz šim NA un AS attieksme bijusi vairāk noraidoša pret sadarbību ar "Progresīvajiem" ideoloģisko domstarpību dēļ.

14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: JV, Zaļo un Zemnieku savienība, AS, NA, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".