Pašlaik pašvaldības saņem daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par tiem iedzīvotājiem, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu šajā pašvaldībā. Ašeradens pieļāva, ka attīstībai iespējami divi alternatīvie risinājumi. Viena iespēja ir atvēlēt pašvaldībām uzņēmumu ienākuma nodokli, otra – nodarbināto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
„Šajā brīdī neesam gatavi, bet agri vai vēlu tas notiks,” sacīja Ašeradens.
Savukārt Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (Latvijas Zemnieku savienība) norādīja, ka pašlaik pašvaldībām nav daudz iespēju un mehānismu, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Ieguldot milzu naudu infrastruktūrā, darba vietas nerodas, cilvēki aizplūst, un darbavietas ir vajadzīgas, bet pašvaldībai nav iespēju, kā piesaistīt uzņēmējus, norādīja Jurēvica.
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš aizstāv ideju par lielām un spēcīgām pašvaldībām, gan norādīja, ka paši uzņēmēji nosaka, kura vieta izdzīvo, un, ja nedzīvo, tas ir uzņēmēju lēmums, pašvaldība neko tur nevar daudz ietekmēt.
Rungainis sacīja, ka pašreiz novadu karti būtībā nosaka finansējuma pieejamība, bet, kad nauda beigsies, nav nekāda ekonomiska pamatojuma pašreizējo vairāk nekā 100 novadu pastāvēšanai.
Vides un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājumu 2021.gadā pāriet uz 21 sadarbības teritoriju vai 49 novadiem un deviņām pilsētām Rungainis uzskata par soli pareizā virzienā, taču arī zināmu kompromisu. „[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars] Gerhards jau nav pašnāvnieks, viņam jāpārliecina politiķi un tauta, kas viņus ievēlēja,” piedāvāto modeļu pamatojumu novērtēja Rungainis.
Jau vēstīts, ka VARAM izstrādājusi un piedāvā vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus. Ministrija reformu iecerējusi ieviest uz aiznākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā.
Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem.
Iepriekš valdība secinājusi, ka pēdējā novadu reforma nav nodrošinājusi vairāku būtisku mērķu izpildi. Piemēram, vēl joprojām daudzos novados dzīvo mazāk nekā likumā noteiktais minimums – 4000 iedzīvotāju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielais jautājums" atzina, ka, 2009.gadā īstenojot reģionālo reformu, pieļautas kļūdas un nepieciešama vēl lielāka centralizācija un mazāks skaits pašvaldību, taču tām būtu jābūt lielākām.
Kopš valsts neatkarības atjaunošanas sāktā un ilgi mocītā teritoriālā reforma pirms sešiem gadiem noslēdzās ar izveidotiem 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Pēc Mērsraga atdalīšanās no Rojas novadu skaits pieauga līdz 110.
Reformas rezultātā tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķiras pat 30 reižu. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk un bezdarbs daudzviet aug.
Tāpat secināts, ka lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi.
