Tomass stāsta, ka runā latviski, taču gramatiski nepareizi. Diemžēl viņš nedzīvo ne Rīgā, ne Latgalē un nepārzina gramatiku, bet bez gramatikas ir grūti.
Līga ar Tomasu ir meklējuši dažādas iespējas, kas piedāvātu kursus tuvējās pilsētās – Smiltenē, Valmierā, tomēr 10 gadu laikā tā arī neko nav atraduši.
Tomass saka, ka esot pat bijuši Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un viņi teica, ka zvanīs, bet tas bija pirms 10 gadiem. Viņi joprojām gaida šo zvanu.
Līga pat atradusi internetā kursus, kur varētu pieteikties. Tomēr izrādās, tie nav domāti Tomasam.
"Domāju, ka tas ir ļoti labi un manam vīram derēs, nebūs jābrauc uz Rīgu, solīti pa solītim, tomēr tā ir mācību programma, kuru kāds uzrauga un varēs nopietnāk mācīties šo programmu. Bet es saņēmu atbildi, ka mans vīrs nav trešās valsts pilsonis, tāpēc viņam nenāktos mācīties. Vai ukrainis, baltkrievs vai krievs, tie var, bet ja Tomass ir vācietis, tad nē. Es domāju, ka cilvēks, ja grib mācīties, tad mācīsies," raidījumam "4.studija" saka Tomasa sieva Līga.
Varētu domāt: ja Tomass dzīvotu Rīgā, tad jau gan sen būtu apguvis valodu, bet izrādās, ka arī te ir problēmas. Kristofers, kurš nu jau dzīvo Anglijā, vēl nesen par savām mājām vēlējies saukt Latviju, tomēr apgūt latviešu valodu nav bijis vienkārši.
"Atradu Rīgas domes (RD) finansētos kursus, kas bija domāti, lai ārzemnieki varētu iemācīties latviešu valodu. Kad tur ierados, izrādījās, ka vispirms jāiemācās saprast krieviski, lai iemācītos latviski. Neviens no pasniedzējiem nezināja angļu valodu. Ja arī zināja, tad tās bija absolūtas pamatzināšanas – jā, nē, paldies. Man liekas, ka es sāku iemācīties vairāk krievu valodu, nevis latviešu valodu. Galu galā tas bija pilnīgi bezjēdzīgi, tā bija tikai lieka laika tērēšana," stāsta Kristofers.
Tā vien izskatās, ka iemācīties vietējo valodu citur Eiropā tomēr ir krietni vienkāršāk.
"Lielbritānijā valdība uzskata, ka tās pienākums ir parūpēties par valsts valodas apgūšanu. Ja ārzemnieks ir reģistrēts bezdarbnieks vai saņem pabalstu, tad ir iespēja apgūt valsts finansētos angļu valodas kursus, tāpat bezmaksas kursus organizē brīvprātīgie, taču jārēķinās ar faktu, ka Eiropas Savienības pilsoņi pirmos trīs mēnešus nevar saņemt pabalstus, ne arī pieteikties šādiem bezmaksas kursiem," stāsta Lielbritānijas iedzīvotāja Ilze Kalve.
Kristofers stāsta, ka Anglijā ārzemniekam ir ļoti viegli iemācīties angļu valodu, jo tur ir ļoti daudz valsts organizēto angļu valodas apmācības kursu un lielākoties tas ir pilnīgi par brīvu! Nav svarīgi, kāda ir tava dzimtā valoda, Anglijā ārzemniekam vienmēr atradīsies piemēroti kursi, lai iemācītos angļu valodu.
Tomass piekrīt, ka katrā lielā pilsētā ir šāda iespēja. Līga saka, ka arī mazās pilsētiņās ir iespēja apgūt valodu. Viņa uzskata, ka Latvijas valsts varētu par to rūpēties, lai šie cilvēki netiktu izslēgti no integrācijas, jo tas ir diezgan negodīgi.
Ja pameklē, arī pie mums ir vairākas iestādes, kas nodarbojas ar valodas mācīšanu. Nodarbinātības valsts aģentūrā gan stāsta, ka šobrīd visā Latvijā ir iespēja apgūt latviešu valodu, tomēr šis pakalpojums vairāk domāts bezdarbniekiem vai darba meklētājiem, kāds Tomass sen vairs nav. Un provincēs vienalga tiek gaidīts, kad nokomplektēsies grupa.
"Ir iespēja arī apgūt valsts valodas zināšanas, pasniedzējs runā angliski, šī valsts valoda tiek mācīta no angļu valodas," Latvijas Televīzjai stāsta NVA pārstāve Karīna Eglīte - Miezīte.
Vēl viena iestāde - sabiedrības integrācijas fonds valodas kursus piedāvā, bet tikai dažos reģionos.
"No lauku reģioniem pārklājam Latgali, diemžēl Vidzemes reģionā latviešu valodas apguve nav iespējama, netika apstiprināti projekti, mācību iestādes, kuras nodrošinātu latviešu valodas apguvi šajā reģionā. Mēs piedāvājam latviešu valodas apguvi Latgalē, Zemgalē un Rīgas pilsētā. Tātad ne Kurzemē, ne Vidzemē latviešu valodas apguve netiek piedāvāta," raidījumam stāsta Sabiedrība integrācijas fonda pārstāve Dace Zariņa.
Latviešu valodas aģentūrā ir pat pieejami ļoti moderni mācību līdzekļi, un arī internetā ir iespēja mācīties, tomēr līdz laukiem šī informācija nav nonākusi.
"Grāmatnīcās pie mums diemžēl nav iespējams pasūtīt elektroniski, mēs ieteiktu Tomasam sazināties ar mums, jo mums raksta diezgan daudzi un ir nopirkuši šis grāmatas. Mēs noteikti palīdzētu," stāsta Latviešu valodas aģentūras galvenā metodiķe Vineta Vaivade.
Līga piebilst, ka viņai zināmie ārzemnieki apkārt ir ļoti labi integrējušies, kādi septiņi holandieši, dāņi un amerikānis.
NVA saviem klientiem, bezdarbniekiem un darba meklētājiem piedāvā iespēju apgūt valsts valodu četrās dažādas programmās. Viņi izsniedz kuponus visiem, kuriem tie nepieciešami. Tā vērtība ir 355 eiro un klients pats izvēlas mācību iestādi, kurā viņš mācīsies. Taču tas pienākas tiem, kuri reģistrējušies NVA. Ja cilvēks nav reģistrēts, bet viņam ir pamatzināšanas, tad viņam ir iespēja apgūt deviņu dienu kursu bez maksas. Šo iespēju var izmantot ne tikai bezdarbnieki, bet arī personas, kuras kursus var apvienot ar darbu.
