Rīgas pašvaldības policijas, centra pārvaldes, tūrisma nodaļā strādā 14 cilvēki. Lai arī pamata darba valoda šiem cilvēkiem ir angļu valoda, savulaik bijuši arī darbinieki, kas pārzina japāņu valodu. Šobrīd no retāk sastopamām valodām, kuras pārzina nodaļas darbinieki ir turku un azerbaidžāņu valoda.
Nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Vitālijs Škutāns Latvijas Radio norādīja, ka ir risinājums arī situācijām, kad izmantojot valodu, nav iespējams sazināties. Par labu palīgu atzīts "Google” tulkotājs un vēl universālāka valoda ir zīmju valoda.
"Tādi gadījumi gadās, cilvēki izliekas, ka viņi nemāk angliski, mēs izmantojam "Google” tulkotāju un ar tā palīdzību vismaz elementāras lietas varam izrunāt. Ja cilvēki tēlo, tad ar laiku tas nāk gaismā, ka mēs visu saprotam, redzam un tad jau atrodam kopīgu valodu," paskaidro Škutāns.
Rīgā visbiežākie ārvalstnieku pārkāpumi ir sīkais huligānisms, kautiņi, atrašanās uz ielas ar atvērtu alkohola iepakojumu, braukšana pa gājēju un velosipēdu ceļiem, transporta līdzekļu apstāšanās neatļautās vietās un dabisko vajadzību nokārtošana neatļautā vietā. Tiesa gan
Brīvības piemineklis no dabisko vajadzību nokārtošanas pēdējos gados teju vairs necieš.
Šobrīd ir citi pārkāpumi, ko tūristi pie pieminekļa veic.
"Pēdējos gados ir tādi pārkāpumi, ka cilvēki mēģina uzkāpt un nofotografēties, lai iegūtu labāku bildi. Tagad kodeksā ir pants par necieņu pret valsts simboliem. Mēs pie tā strādājam un piemērojam sodus," uzsver Škutāns.
Par šādu pārkāpumu var saņemt sodu līdz 700 eiro. Tūrisma nodaļas speciālisti ir novērojuši visnepaklausīgākos viesus. Pirmajā pieciniekā ir Krievija, Uzbekistāna, Vācija, Lielbritānija un Lietuva. Bet tas arī ir saistīts ar to, ka no kaimiņvalstīm ir vieglāk atbraukt.
Likumpaklausīgākie ir Āzijas valstu pilsoņi.
Škutāns paskaidro, ka tas ir saistīts ar valstu kultūru, turklāt no Āzijas valsts Japānas vairāk brauc vecāka gadagājuma tūristi. Škutāns piebilst, ka viņa vadītās nodaļas darbinieku ikdiena nav tikai ārvalstnieku sodīšana. Bieži nepieciešama arī palīdzība.
"Pamatā grūti orientēties pilsētā un grūtības atrast dzīves vietu vai arī aizmieg uz ielas. Sagurums no ceļojuma un tad vēl ir lietoti grādīgie dzērieni," stāsta Škutāns. "Ir atdalījušies no kompānijas vai vienkārši noklīduši. Par zādzībām – visizplatītākais ir kabatas zādzības."
Pārkāpumus ārvalstnieki izdara arī citur Latvijā.
Liepājā ir daudz sodu ārvalstniekiem, kam pilsētā pieder kāds īpašums, kuru tie nekopj. Citi biežākie sodi saistīti ar autovadīšanu.
Liepājas pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš pastāstīja, ka biežākie pārkāpumi varētu būt transporta apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumi. "Bieži novieto invalīdu stāvvietās automašīnu, arī mēdz iebraukt kāpu zonā," viņš saka.
Arī Latvijas otrajā lielākajā pilsētā ārzemnieki veic pārkāpumus. Daugavpils pašvaldības policijas pārstāvis administratīvās lietvedības nodaļas priekšnieks Jāzeps Ostrovskis stāsta, ka statistikas par ārvalstnieku pārkāpumiem viņiem neesot. Tomēr novērojumi liecina, ka visbiežāk pārkāpumi saistīti ar sīko huligānismu, tāpat visbiežāk lietuvieši esot tie, kas novieto automašīnas tam neatļautās vietās.
