Sadaļas Sadaļas

Rīta intervija

Zemessardzes komandieris Leonīds Kalniņš: Interese par dienestu nekad nav noplakusi

Rīta intervija

Intervija ar tiesībsargu Juri Jansonu par aprūpes centra "Kalkūni" darbību

Ārlietu ministrijas pārstāvis Pēteris Elferts mudina veicināt diasporas tūrismu uz Latviju

Ārzemju latviešus mudina viesoties Latvijā un dokumentēt latviešu pēdas pasaulē

Lai noturētu ārzemēs dzīvojošo latviešu un Latvijas izcelsmes cilvēku ciešāku saikni ar Latviju, Ārlietu ministrijā speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Elferts intervijā Latvijas Radio mudina veicināt diasporas tūrismu uz Latviju. Tāpat viņš aicina dokumentēt latviešu pēdas pasaulē.

Daļa cilvēku no Latvijas uz ārzemēm aizbraukuši ekonomisku apsvērumu dēļ, bet atgriežas jau citas motivācijas dēļ. Tāpēc, piemēram, būtu jāuzrunā ģimenes, kurās bērni drīzumā sāks skolas gaitas. Tāpat būtu jāmēģina piesaistīt diasporas jaunieši Latvijas universitātēm un arodskolām, tostarp mācību apmaiņas programmā, uzskata Elferts.

Domājot par Latvijas simtgadi, būtu jāveicina diasporas tūrisms. “Īpaši aicinātu jebkuru, kas ir saistīts ar Latviju, vismaz reizi nākamajos piecos gados apmeklēt Latviju,” mudina Elferts.

Tāpat viņš aicina apzināt un dokumentēt latviešu pēdas pasaulē:

“Ļoti svarīgi, ka mēs paši apzinām, dokumentējam mūsu stāstu, jo latviešu vai Latvijas izcelsmes cilvēka stāsts ārvalstīs ir mūsu kopīgais stāsts. Un jāsaprot, ka neviens to nestāstīs mūsu vietā.”

Elferts uzsver, ka latviešu pēdas pasaulē ir Latvijas kultūras mantojuma bagātība.

Savukārt, komentējot ārzemēs dzīvojošo tautiešu piederību savai izcelsmes tautai, speciālo uzdevumu vēstnieks norāda, ka būtiski ļaut jauniešiem sevi apzināties kā latviešiem. Tāpēc viņš ir gandarīts par latviešu jauniešu organizācijas dibināšanu. Turklāt jauniešiem ir tas vecums, kad tiek veidots savs “es” un sava identitāte, arī piederības sajūta.

Tāpēc ar šo organizāciju mēģināts radīt apstākļus, lai latviešu jaunieši sadraudzējas.

“Ja latviešiem būs latviešu draugi ārzemēs, viņi paliek latvieši. Ja nav latviešu draugu, viņi ātri integrējas un asimilējas,” saka Elferts.

Līdz šim izveidotas vairāk nekā simt skolas latviešiem, tostarp šogad skolas tapušas Grieķijā un Turcijā, bet pērn Ziemeļitālijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt