Ārzemēs notiesātie pilsoņi reti grib sodu izciest Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Vidēji gadā ārzemēs par dažāda veida noziegumiem tiek aizturēti 300 Latvijas pilsoņi un valsts piederīgie. Taču šis skaits varētu būt lielāks, jo nereti aizturētais un vēlāk arī notiesātais nevēlas, lai pilsonības valsts uzzina par viņa nodarījumiem ārzemēs, un konsulāro palīdzību nelūdz. Tikai retais pēc notiesājoša sprieduma saņemšanas vēršas ar lūgumu sodu izciest Latvijā. Atbildīgajās ministrijās saka, teju viss ir atkarīgs no paša cilvēka vai viņa tuvinieku aktivitātes.

Ārzemēs notiesātie pilsoņi reti grib sodu izciest Latvijā
00:00 / 05:43
Lejuplādēt

ĪSUMĀ:

  • Pērn ārvalstīs aizturēti teju 300 Latvijas valstspiederīgie;
  • Valstspiederīgie tiek aizturēti par miesas bojājumu izdarīšanu, laupīšanām, avārijām, seksuālo vardarbību un narkotiku kontrabandu;
  • Aizturētie ne vienmēr vēlas izciest sodu Latvijā;
  • Cilvēka nogādāšana soda izciešanai Latvijā var aizņemt daudzas stundas.

Pagājušajā gadā ārvalstīs kopumā aizturēti teju 300 Latvijas valstpiederīgo. Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa stāsta, ka 52 no tiem aizturēti trešajās pasaules valstīs. Visvairāk aizturēto ir Krievijā - 14 gadījumi - un Baltkrievijā - astoņi gadījumi. Tāpat aizturētie ir ASV un Ukrainā, norāda Japiņa.

Latvijas pilsoņus visbiežāk tiesā par miesas bojājumu nodarīšanu, laupīšanu, avāriju izraisīšanu, kā arī seksuālu vardarbību un citiem noziegumiem.

"Kā arī dažādās eksotiskās valstīs, piemēram, Brazīlija, Turcijā, Japānā, Tanzānijā, Peru, Burundi, Indijā, Gruzijā, Ekvadorā, Haiti un pat Franču Gviānā. Jāsaka, ka šajās valstīs pārsvarā par narkotisko vielu kontrabandu," saka Japiņa.

Japiņa skaidro, ārvalstīs aizturēto statistika pēdējos gados ir nemainīga.

Taču, iespējams, aizturēto un notiesāto ir vairāk. Starptautiskās konvencijas paredz, ka arestētajam, ieslodzītajam vai jau notiesātajam ārzemniekam ir jādod iespēja informēt savu pilsonības valsti par notikušo.

"Dažkārt uzzinām par personām, kas ārvalstīs izcieš sodu tikai tad, kad tās pārved no vienas soda izciešanas vietas uz citu. Pat pēc vairāku gadu ieslodzījuma. Ir pat bijis gadījums, kad par to uzzinām tikai pēc tam, kad persona jau ir mirusi," stāsta Japiņa.

Tomēr cilvēks dažādu iemeslu pēc mēdz šo iespēju neizmantot.

"Dažkārt persona var lūgt neinformēt Latvijas valsti aizturēšanas brīdī, piemēram, lai slēptu savu sodāmību ārvalstīs. Lai nenonāktu Latvijas iestāžu uzmanības lokā, jo viņai ir kādas nenokārtotas saistības ar valsti. Vai arī tādēļ, ka sods par attiecīgu nodarījumu ārvalstī ir mazāks nekā Latvijā," pauž Japiņa.

Dažreiz cilvēks nevēlas sāpināt tuviniekus un notiesāšanas faktu slēpj. Arī ne visas konvenciju akceptējušās valstis apzinīgi pilda prasības par informēšanu.

Ja cilvēks tomēr izsaka vēlmi sodu izciest Latvijā, tad procesā iesaistās Tieslietu ministrija (TM). "Ministrija pēc savas iniciatīvas arī var ierosināt, bet ministrijai ir jāzina, ka tāds cilvēks ir tur un tur, un ir notiesāts. Tātad, ir trīs unikālas iespējas: cilvēks, pārstāvji un ministrija pati," stāsta TM Starptautiskās sadarbības departamenta juriste Jūlija Muraru-Kļučica.

Proti, nevienu nespiež sodu izciest Latvijā.

Ministrijas juriste saka, lai lemtu par personas pārņemšanu, proti, soda izciešanu pilsonības valstī, kādam tas jāiniciē. Bet notiesātais jāinformē par tādu iespēju. Ja lūgums izskan, tad par notiesātā pārņemšanu jāvienojas abām valstīm – tai, kurā cilvēks notiesāts, un pilsonības valstij, mūsu gadījumā Latvijai. Vai notiesājusī valsts var atteikt? Tieslietu ministrijas juriste atceras tikai vienu šādu gadījumu. Vācija, kur cilvēks bija notiesāts, bažījās, ka Latvijā nebūs tik labi apstākļi ieslodzījumā.

"Moments par ārstēšanos no narkotiku atkarības. Vai mēs nodrošinām šeit tādus pašus apstākļus? Vācija teica, nē, mēs paturēsi to personu šeit, Vācijas teritorijā, mēs varam viņam nodrošināt labus apstākļus, izārstēt viņu no atkarības. Tāds bija viens gadījums, kad atteica nodot Latvijas pilsoni," atminas Muraru-Kļučica.

Attiecībā uz trešajām valstīm juriste šādus gadījumus neatminas.

Soda izciešanas pārņemšanu var lūgt jebkurā brīdī.

Ir tikai viens nosacījums, neizciestajam sodam jābūt vismaz sešiem mēnešiem. Muraru-Kļučica saka, tas tāpēc, ka pārņemšanas process ir ilgs un birokrātisks. "Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt ārvalstīs notiesātās personas stāvokli. Taču tam pēc iespējas jāatbilst attiecīgās ārvalstīs noteiktajam sodam," akcentē Muraru-Kļučica.

Kad visas formalitātes nokārtotas, procesa praktisko pusi - cilvēka atvešanu uz Latviju - pārņem Valsts policija. Notiesāto apmaiņa notiek konkrētās valsts lidostā, stāsta Starptautiskās sadarbības pārvaldes priekšnieks Māris Geida.

"Persona tiek tālāk konvojētas uz lidmašīnu, un lidmašīnā kopā ar visiem pasažieriem šī izdodamā persona tiek nogādāta Latvijā," skaidro Geida. Šādu braucienu nav daudz, vidēji apmēram 10 gadā.

"Ja eksotiskākas valstis jāmin, tad tā ir Japāna, Bermudu salas. Tās ir tālākās, eksotiskākās valstis, kur konvojam ir nācies braukt pakaļ. Jāteic, ka tas nav vienkāršs darbs, jo šis pasākums var aizņemt reizēm 24 stundas, lai nogādātu cilvēku Latvijā," pauž Geida.

Tēriņus, kas ir vairāki tūkstoši eiro, sedz valsts. Geida saka, visbiežāk sodu Latvijā cilvēki vēlas izciest, jo saprot, ka ārzemju cietumā dzīve nebūs salda. Ārzemēs notiesātajiem valsts var palīdzēt arī citādāk. Piemēram, risināt sadzīviska rakstura problēmas. Japiņa no konsulārā departamenta saka, ka tipiskākie piemēri ir palīdzēšana saņemt tuvinieku naudas pārskaitījumus vai sūtījumus ar sadzīves precēm.

Arī tad cilvēkam pašam, viņa tuviniekiem vai advokātam palīdzība jālūdz.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti