Panorāma

Panorāma

Panorāma

Jauns plāns cīņai pret narkotikām

Par tautiešu ārstēšanu piedzīs naudu

Ārzemēs dzīvojošie uz Latviju ārstēties brauc attieksmes dēļ

Ja mūsu tautieši strādā ārzemēs, bet izmanto Latvijas valsts apmaksātu ārsta pakalpojumu vai operāciju, viņu ārstēšanai tērētā nauda jāpiedzen no tās valsts, kurā viņi maksā nodokļus. Veselības ministre uzskata, ka līdz šim darīts pārāk maz, lai no citām Eiropas Savienības valstīm atgūtu miljonus līdzšinējo tūkstošu vietā. Tikmēr ārzemēs dzīvojošie atzīst, ka uz Latviju ārstēties brauc nevis naudas, bet ārsta attieksmes dēļ.

Latvijas Televīzijas raidījumā “Tieša runa” veselības ministre paziņoja, ka tikai nupat ir savienotas datu bāzes, kas ļauj identificēt -  kuri iedzīvotāji strādā ārvalstīs un tur arī maksā nodokļus. Savukārt tas dod Latvijai iespēju izmantot  Eiropas Savienībā esošo savstarpējo norēķinu kārtību un ārstēšanai iztērētos miljonus piedzīt no valstīm, kur šie cilvēki mīt.

"No šiem 400 tūkstošiem vismaz 130 000 pērn ir vienu reizi saņēmuši valsts apmaksātu pakalpojumu. Un mēs esam samaksājuši par to 47 miljonus eiro. Mēs varam par šo tautieti, ja viņš ir Īrijā, tieši no Īrijas arī paprasīt," pauda Viņķele.

Latvija citām valstīm samaksā vidēji 8 miljonus eiro gadā. Savukārt līdz šim paši pamanījāmies no citām valstīm paprasīt tikai 300 tūkstošus eiro. Nacionālajā veselības dienestā (NVD) uzsver – ar naudas atgūšanu grūtību nav, grūtības ir atrast, par kuru pacientu kurai valstij naudu prasīt. No apmēram 400 tūkstošiem aizbraukušo tikai 70 tūkstoši reģistrējuši savu deklarēto adresi ārpus Latvijas. Pārējie ārsta kabinetā turpina uzdoties par mūsu valsts iedzīvotājiem un nav mehānisma, lai viņus pieķertu.

Situācija mainīsies pēc 1. jūlija, kad beidzot vajadzētu būt spēkā jaunajai veselības apdrošināšanas sistēmai. Tajā būs redzami tie, par kuriem Latvijā maksā darba devējs vai valsts. Tikmēr Latvijas Veselības ekonomikas asociācijā gan apšauba, ka tautieši tiešām brauc šurp pēc valsts apmaksāta pakalpojuma.

"Mūsu informācija liecina, ka liela daļa brauc šeit, bet tie pakalpojumi ir tie, ko maksā no savas naudas. Acu operācijas, vēnu operācijas, zobārstniecība. Jā, saņem šos pakalpojumus, bet no savas naudas. Jautājums – kas tad ir tie pakalpojumi? Tas NVD ir jāanalizē dziļāk," spriež  Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.

Tajā pašā laikā daudzi ārzemēs dzīvojošie atzīst, ka šurp ārstēties brauc nevis naudas, bet ārsta attieksmes dēļ. Neatliekamo palīdzību ārzemēs uzdrošinās saukt tiešām tikai dzīvības apdraudējuma gadījumā. Bet tikai Latvijā ārsts pietiekami daudz runā ar pacientu un iedziļinās situācijā.

Nākamnedēļ veselības ministre ar šiem plāniem iepazīstinās kolēģus Ministru kabinetā un plašāk skaidros, kā valsts plāno atgūt naudu. Ministres aprēķini liecina, ka gadā no Īrijas, Anglijas, Vācijas un citām valstīm varētu atgūt vismaz 12 miljonus eiro.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti