Ārzemēs dzīvojošie latvieši: Gribam atgriezties, bet nejūtamies droši Latvijā

Darbs vai tā trūkums, zems atalgojums, sociālo garantiju neesamība, bērnudārzu un skolu pieejamība vai nepieejamība, grūtības uzsākt savu uzņēmējdarbību, nepieklājīgas un ar negatīvismu piesātinātas savstarpējas attiecības un citi apstākļi ir to vidū, kurus ārzemēs dzīvojošie latviešu min kā šķēršļus tam, lai viņi atgrieztos Latvijā.

Sirds Latvijā, prāts - citur?

Trešdien Latvijas Radio raidījums „Krutspunkti” sazinājās ar trim ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem, kā arī studijā ar četriem ekspertiem pārrunāja Ekonomikas ministrijas reemigrācijas plānu.

Dzintars no Anglijas, Mikus no Norvēģijas un Kārlis no Vācijas atzina, ka pieļaujot atgriešanos Latvijā. Inženieris Kārlis sacīja, ka esot pārliecināts, ka Latvijā darbu dabūtu nedēļas vai divu nedēļu laikā, un tieši intervijas laikā viņš brauc uz Berlīni, lai runātu ar Latvijas vēstniecību, kā sekmēt latviešu atgriešanos dzimtenē. Tomēr nedrošību rada gan sociālekonomiskā situācija, gan iespējas bērnus laist skolā, cerot, ka tie spēs iejusties Latvijas mācību iestādēs.

Tomēr, par spīti iespējamajām grūtībām, Kārlis pauda pārliecību atgriezties Latvijā, jo esot Latvijas patriots.

Latvijā vēlas atgriezties arī Mikus. Viņš atzina, ka uz dzimteni vilina sentimentalitāte. Tiesa, Mikus atzīmēja, ka viņam nav laba izglītība, tādējādi Latvijā būtu grūti atrast darbu. Par spīti tam, viņš savas iespējas atgriezties Latvijā vērtē kā 60:40.

Vēlmi atgriezties Latvijā pauda arī Dzintars no Anglijas, kurš svešumā ir darba devējs. Dzintars atzina, ka emocionāli viņš vēlas atgriezties no Latvijā, tomēr, kad trešdienas rītā mēģinājis uzzināt, kā Latvijā var atvērt savu biznesu, neko nav sapratis. Pārāk birokrātiska un neizprotama esot Latvijas oficiālo iestāžu informācija.

Primārais jautājums - vai Latvijā ir darbs?

Eksperti – ģeogrāfijas doktorante Elīna Apsīte–Beriņa, ekonomikas ministra padomniece Ilona Platonova, Eiropas Latviešu apvienības vadītājs Aldis Austers un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Andra Līce – studijā gan uzklausīja ārzemju latviešu stāstus, gan paši komentēja reemigrācijas plānu.

Eksperti atzina, ka latviešu potenciālā atgriešanās Latvijā atduras pret grūtībām atrast darbu. Tiesa, tā nav vienīgā problēma – daudzus uztrauc sociālo garantiju trūkums, savstarpējas laipnības trūkums un citas problēmas. Kārlis gan šajā ziņā kritiski izteicās par latviešiem, sakot, ka viņi paši savās mītnes zemēs neko nav uzcēluši. Līdz ar to daļa aizbraucēju meklē iemeslus, lai Latvijā neatgrieztos.

Viens no atslēgas vārdiem, kā pārliecināt latviešus atgriezties, ir informācija par Latviju un dzīvi tajā – kā atrast darbu, kā pieteikt bērnu bērnudārzā utt. Ne vienmēr šāda informācija ir atrodama, un šis fakts latviešus atgrūž.

Platonova akcentēja, ka reizēm ārzemēs dzīvojošie latvieši ir pat kompetentāki kādā jomā nekā Latvijā dzīvojošie. Piemēram, iespējams, kādam uzņēmumam Latvijā ir nepieciešams darbinieks, kurš prot runāt kādā no skandināvu valodām. Tāpat ārzemēs dzīvojošajiem jau ir cits skatījums uz darba devēju un darba ņēmēju attiecībām.

Kopumā tiek lēsts, ka kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latviju ir pametuši ap 200 000 iedzīvotāju. Pirmais vilnis bija uzreiz pēc iestājas ES, savukārt otrs – ekonomiskās krīzes laikā. Arī šobrīd emigrācija ir lielāka par imigrāciju vai reremigrāciju. Tādējādi Latvijas iedzīvotāju skaits, turklāt pastiprinoties negatīvajām demogrāfijas tendencēm, turpina sarukt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti