Pierobežas neskartā daba, sakrālie un kultūrvēsturiskie objekti, kā arī tradicionālā virtuve – par to Ziemeļlatgalē tūristi šovasar interesējās visbiežāk. Jau pērn salīdzinājumā ar 2014. gadu tūristu Latgalē bija par 22,4% vairāk. Arī šogad pieaugums būs līdzīgs, stāsta Ziemeļlatgales tūrisma speciālisti. Precīza statistika gan būs apkopota novembrī, taču jau tagad skaidrs, ka aptuveni 80 procenti tūristu ir Latvijas iedzīvotāji, pārējie – ārzemju viesi.
Kārsavas novada tūrisma organizatore Inga Bernāne zina teikt, ka ārzemju tūristi galvenokārt ierodas no Skandināvijas, no Baltijas valstīm, arī no Vācijas un Polijas un mazliet vēl no citām valstīm.
Savukārt krievu tūristu šogad dažādu politisko notikumu dēļ kļuvis mazāk.
Tūristu skaits pieaudzējis maijā atklātais Latgalē pirmais marķētais velomaršruts “Rypoj vasals”. Tas ir 169 kilometrus garš un savieno visus piecus Ziemeļlatgales novadus. Tā kā auto ceļi ir maz noslogoti, veloceļu šajā reģionā ir maz un tūristi brauc pa šoseju. Tas netraucē posmā no Kārsavas līdz Viļakai izbraukt gar Krievijas robežu un uzzināt vairāk par dzīvi un ikdienu pierobežā.
Antra Keiša Baltinavas novada muzeja vadītāja atzīst, ka tūristi ir ļoti pārsteigti par dzīvi pierobežā, ko viņi ir iedomājušies daudz, daudz savādāk. "Bet redz, ka lauki ir sakopti. Viss ir sakopts. Un cilvēki strādā," pastāstīja Keiša.
Arī Viļakas novada Tūrisma un informācijas centra (TIC) vadītāja Linda Biseniece-Mieriņa atzīst, ka tūristi savā ziņā lauž savus stereotipus par latgaliešiem, kuri "dzīvo kokos un ēd zemi", kā arī priecājas par dabas skaistumu un klusumu.
Turpmāk Ziemeļlatgalē iecerēts paplašināt velo nomas iespējas un piesaistīt arvien vairāk ārzemju velobraucēju. Tāpat vēl arvien aktuāla problēma ir naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšana lielām ekskursantu grupām, kā arī neplānotu tūristu uzņemšana.
Kārsavas novada tūrisma organizatore Inga Bernāne pastāstīja, ka visi objekti Latgalē ir vairāk uz pieteikumu, un daudzi arvien nav sapratuši, ka nevar pieklauvēt lauku sētā pie durvīm un pateikt: "Es esmu klāt."
Savukārt Viļakas novada TIC vadītāja Linda Biseniece-Mieriņa sagaida, ka latgalieši varētu vairāk atvērt savas saimniecības tūristiem, jo "mēs tādi kautrīgi esam". Un infrastruktūru vajadzētu vēl vairāk sakārtot.
Speciālisti jau strādā ziemas tūrisma attīstīšanā, turklāt nupat apstiprināts jauns Latvijas simtgadei veltīts projekts par piecu dažādu – dabas stihijas raksturojošu – instalāciju izveidi Kārsavas, Viļakas, Baltinavas, Rugāju un Balvu novados. Tās paredzēts atklāt līdz nākamā gada septembrim.
