Arvien vairāk mediķu saslimst ar Covid-19

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Arvien vairāk medicīnas darbinieku saslimst ar Covid-19 vai ir kontaktpersonas inficētajiem. Tas rada papildu slodzi jau tā sarežģītajā situācijā. Tomēr ārsti savu darbu nepārtrauc par spīti tam, ka strādā virsstundu režīmā.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca nesen atvadījās no ārsta, kura nāves cēloni nevar atklāt. Taču šis gadījums jau tā sarežģītajā Covid-19 laikā slimnīcas vadībai lika izvērtēt mediķiem sniegto atbalstu, stāstīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Dace Zaldāte-Rozentāle.

“Lai arī slimnīcā ir nodrošināta darba aizsardzības noteikumu ievērošana, protams, visi Slimību profilakses un kontroles centra noteiktie drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai, mēs papildus izvērtējam, ko vēl mēs varētu darīt, lai tiešām sniegtu visu iespējamo atbalstu mūsu darbiniekiem,” stāstīja Zaldāte-Rozentāle. 

Arvien vairāk mediķu saslimst ar Covid-19
00:00 / 03:29
Lejuplādēt

Bērnu slimnīca joprojām spēj nodrošināt visus pakalpojumus par spīti tam, ka arī ārsti inficējas ar Covid-19 un nonāk karantīnā kā saslimušo kontaktpersonas.

Šobrīd slimnīcā 32 ārsti nevar veikt savus ikdienas pienākumus infekcijas dēļ.

Zaldāte-Rozentāle stāstīja, ka lielākais karantīnā esošo ārstu skaits ir pat vairāk nekā 50. Tas rada papildu slodzi darbiniekiem.

“Tā spriedze kopumā darbinieku vidū, protams, ir jūtama. Un satraukums ir, jo ir ļoti daudz nezināmo, un pie mums arī daudz ved pacientus, piemēram, uz neatliekamo medicīnisko palīdzību, un ne vienmēr mēs zinām viņa Covid-19 saslimšanu. Protams, ka tas rada pildu slodzi mūsu ārstiem. Vienlaikus, protams, tā nav salīdzināma ar to slodzi, ko piedzīvo lielo slimnīcu, pieaugušo slimnīcu darbinieki. Un mēs uzskatām par savu pienākumu maksimāli atbalstīt mūsu kolēģus visās slimnīcās,” sacīja Bērnu slimnīcas pārstāve.

Savukārt Nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle stāstīja, ka šobrīd situācija ir ļoti sarežģīta, jo, piemēram, ir ļoti apgrūtināti veikt pacientiem drošu rehabilitāciju, ievērojot divu metru distanci.

Pacienti regulāri tiek testēti, tāpat ik nedēļu darbinieki veic Covid-19 testus. Šobrīd aptuveni desmit darbinieki ir inficējušies ar Covid-19 un tikpat ir bijuši kontaktā ar saslimušajiem. „Vaivaros” darbs neapstājas, bet ik pa laikam kāda nodaļa tiek aizvērta.

Savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas virsārsts Kārlis Rācenis vada Covid-19 nodaļu. Viņš stāstīja, ka jaunie ārsti tiek piesaistīti Covid-19 slimnieku ārstēšanā. Bet sertificēti ārsti galvenokārt nosedz dežūras.

Šobrīd Rāceņa vadītajā nodaļā neviens no mediķiem nav saslimis, bet daļa ir karantīnā, jo galvenokārt bijušas kontaktpersonas ģimenes locekļiem. Visvairāk ārsts satraucas par to, vai nodaļā pietiks gultasvietu, kur uzņemt pacientus.

Šobrīd ārstiem ir ļoti daudz virsstundu, taču, kā stāstīja Rācenis, medicīnas darbinieki ir izturīgi, un tas būtu jānovērtē.

Atkarībā no Covid-19 slimnieku skaita pieauguma mediķu trūkuma dēļ varētu nākties izsludināt ārkārtējo situāciju veselības aprūpes jomā, kas ļautu operatīvāk novirzīt mediķus Covid-19 pacientu aprūpei. Šādu iespēju ceturtdien apspriedīs Valsts operatīvā medicīniskā komisija, otrdien, 8. decembrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane.

“Skarbi to ir teikt, ka izskatām varbūtību par ārkārtējo situāciju [nozarē] ārstniecības personu iztrūkuma dēļ. Piemēram, vakar mums bija sazvanīšanās ar Dobeles slimnīcu, mēs meklējām risinājumus, kā varētu gūt papildu gultasvietas un dot atspaidu Stradiņa slimnīcai. Dobeles slimnīca ir gatava nodrošināt vēl 20 gultas Covid-19 pacientiem, bet viņiem vajag palīdzību ar cilvēku resursiem,” stāstīja  Valdmane.

Līdz ar valstī noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem viens no palīgiem cīņā ar Covid-19 saslimšanas izplatību būs vakcīnas, kas plašākai sabiedrībai varētu būt pieejamas no nākamā gada otrā ceturkšņa.

Katram vakcinējamam būs divas potes, un par to plānota plaša informatīva kampaņa, paredz vakcinēšanas stratēģija, ko komisijas sēdē izklāstīja Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens.

“Pirmā fāze būs janvārī ar zemu vakcīnu pieejamību, kas ir līdz 20 000 devu. Otrā fāze būs ar vidēju pieejamību, aptuveni līdz 100 000 devu, kas varētu būt no janvāra līdz martam. Pēc tam plānojam trešo fāzi ar plašāku pieejamību, kad atbilstoši plānota resursu piesaiste,” stāstīja Henkuzens.

Pirmajā fāzē pirmā prioritāte ir ārstniecības personas un atbalsta personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem.

Otrajā fāzē vakcīnas plānots piedāvāt visam medicīnas personālam un sociālās aprūpes centriem, kur paplašināsim vakcinācijas kabinetu tīklu, ieskaitot izbraukumu vakcinēšanu. Trešajā fāzē jau būs pavisam plašs tīkls, iesaistot ģimenes ārstus un privāto sektoru,” informēja Henkuzens.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.

Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2”  princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti