Sadaļas Sadaļas

Arvien vairāk Latvijas slimnīcu atsāk uzņemt Covid-19 pacientus; būtiski stiprināta slimnīcu kapacitāte

Latvijā palielinās slimnīcu skaits, kas atsāk uzņemt slimniekus ar Covid-19. Latvijas Radio uzrunātajās medicīnas iestādēs norādīja, ka situācija ir apgrūtinoša, taču slimnīcu personāls spēj tikt galā ar grūtībām. Savukārt nepieciešamības gadījumā Covid-19 slimniekus ir gatavas uzņemt arī zemāka līmeņa slimnīcas. Tāpat Veselības ministrija norādījusi, ka gatavojoties Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, būtiski stiprināta slimnīcu kapacitāte.

ĪSUMĀ: 

  • Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, vairākas slimnīcas atsākušas uzņemt Covid-19 pacientus.
  • Covid-19 pacientus atkal uzņem Rēzeknes, Jēkabpils reģionālajā, Vidzemes, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
  • Kopumā ar Covid-19 sasirgušos tagad ārstē deviņās Latvijas slimnīcās.
  • Vajadzības gadījumā slimniekus ir gatavas izņemt arī zemāka līmeņa slimnīcas. 
  • Mediķi norāda – situācija ir apgrūtinoša, taču slimnīcu personāls spēj tikt galā.
  • Ģimenes ārsti uzskata – pašreiz slogs ir īpaši liels, tādēļ ārstiem vajadzīgas piemaksas 100% apmērā. 
  • Veselības ministrija gatavojusies Covid-19 pacientu skaita pieaugumam; būtiski stiprināta slimnīcu kapacitāte.
  • Kopumā slimnīcās pieejamas 8800 gultas vietas, bet palīdzība jāsniedz arī citu akūtu slimību gadījumos.

Arvien vairāk Latvijas slimnīcās atsāk uzņemt Covid-19 pacientusViktors Demidovs

Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, vairākas Latvijas slimnīcas ir atsākušas uzņemt pacientus ar šo diagnozi. Piemēram, Rēzeknes slimnīcā sasirgušos ar Covid-19 infekciju atsāka pieņemt pirms divām nedēļām, un pa šo laiku šiem cilvēkiem paredzēto gultu noslodze ir 90%. Tā pauda medicīnas iestādes vadītāja Marita Zeltiņa, norādot, ka slimnīcā pašlaik ārstējas 25 slimnieki ar Covid-19 diagnozi. Nepieciešamības gadījumā vietu skaitu slimnīca ir gatava palielināt. Viņa gan atzina – situācija iestādē ir saspringta.

“Ir ļoti smags darbs noorganizēt darbu nodaļās, bet pašlaik tiekam galā. Un es domāju, ka situācija Latgales reģionā kļūst arvien smagāka,” sacīja Zeltiņa.

Vairāk nekā 90% Covid-19 pacientiem paredzēto gultu noslodze ir Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, kur tagad ārstējas vairāk nekā 30 pacientu. Kā norādīja iestādes valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova, slimnīca ir gatava palielināt Covid-19 slimniekiem paredzēto vietu skaitu, bet grūtības var radīt personāla nodrošinājums.

“Ir jau šobrīd tāds smags jautājums gan no ārstu viedokļa, gan no ārstu nodrošinājuma, gan arī no vidēja personāla. Oktobrī daļa no jaunākā personāla nāk no atvaļinājuma un līdz ar to jaunākā un vidēja personāla nodrošinājums būs vieglāks. Savukārt tas jautājums par ārstiem joprojām paliek aktuāls,” atzīmēja Meļņikova.

Ap 20 slimnieku ir Vidzemes slimnīcā. Sazināšanās laikā iestādē Covid-19 pacientiem atvēlēto vietu noslodze bijusi 70%, taču slimnīcas Kvalitātes vadības nodaļas vadītāja Inga Zariņa norādīja – situācija mainās ik brīdi. Medicīnas iestādei vajadzības gadījumā palielināt Covid-19 pacientiem paredzēto gultu skaitu nebūs problēma, taču līdzīgi kā Jēkabpils reģionālajai slimnīcai var pietrūkt ārstu un medicīnas māsu.

Zariņa skaidroja: “Pašreiz ir tā, ka ir akūtās respiratorās saslimšanas, arī mūsu personālam bērni iet skolā. Tiek noteiktas karantīnas, kad jāpaliek mājās un nav, kas ar to bērnu paliek. Lai gan mūsu darbinieki aptuveni 96% ir vakcinēti.”

Turklāt iestādes personāls ir pārguris, jo pēdējais pacients ar Covid-19 diagnozi no slimnīcas izrakstīts tikai jūlija vidū, savukārt jau augustā Vidzemes slimnīca slimniekus atsāka uzņemt.

Kā pēdējā no valsts lielākajām medicīnas iestādēm, kur atsāka uzņemt Covid-19 pacientus, ir Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Tur informēja, ka cilvēkus ar šo infekciju iestādē nogādā kopš pirmdienas un tagad tur ārstējas viens saslimušais.

Kopumā sasirgušos ar Covid-19 tagad ārstē deviņās Latvijas slimnīcās. 

Sazinoties ar vairākām zemāka līmeņa medicīnas iestādēm, piemēram, Tukuma slimnīcu un Ludzas Medicīnas centru, Latvijas Radio noskaidroja, ka tās ir gatavas uzņemt pacientus, ja situācija valstī kļūs vēl smagāka. Savukārt Jūrmalas slimnīca šogad Covid-19 slimniekus neuzņems, jo iestādē ir plānots remonts, kas bija paredzēts jau pērn, taču pandēmijas dēļ to nācās atlikt.

Lauku ģimenes ārsti: Situācija nav vienkārša

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska Latvijas Radio norādīja, ka lielākā daļa no Covid-19 sasirgušajiem ārstējas mājās, tāpēc ģimenes ārstiem tagad ir īpaši liels slogs. Tādēļ ārstiem nepieciešamas motivējošas piemaksas 100% apmērā, tā kā tas bija ārkārtas situācijas laikā.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga KozlovskaViktors Demidovs

"Situācija nav vienkārša. Ne mazāk vienkāršā kā slimnīcās. Ja slimnīcās saka, ka tagad ir Covid-19 pacientu pieaugums un Covid-19 riski, tad mums šie kontakti ir katru dienu. Mēs nekad nezinām, ar ko tas beigsies, vai tas būs Covid-19 pozitīvs pacients, vai tas būs parasts vīrusa infekcijas pacients. Vienalga bērns vai pieaugušais – situācija ir gana dramatiska. Pašreiz mēs atkal esam pirmajās līnijās, un, ja mēs visi nogāžamies, tad nav arī, kas sniedz palīdzību tiem pacientiem," viņa norādīja.

VM: Gatavojoties Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, būtiski stiprināta slimnīcu kapacitāte

Covid-19 pacientu ārstniecībai pārprofilētas, no jauna izveidotas un atbilstoši aprīkotas vairāk nekā 1000 gultas vietas, iegādātas 260 dažādās medicīnas un dezinfekcijas iekārtas, kā arī uzsākti būvniecības un remontdarbi vairākās slimnīcās, informēja Veselības ministrijā (VM).

Lai Covid-19 pacienti saņemtu atbilstošu veselības aprūpi, izveidotas un atbilstoši aprīkotas 120 intensīvās terapijas gultas, kur palīdzību saņems pacienti ar smagu slimības gaitu. Pārējiem Covid-19 pacietiem, kuriem būs nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, pārprofilētas 710 gultas un papildu izveidotas 197, norādīja VM. Nodrošināta arī plašāka observācijas gultu pieejamība, kas paredzēta pacientu veselības stāvokļa novērošanai un palīdzības sniegšanai līdz Covid-19 testa rezultātu saņemšanai un tālākai pacienta virzīšanai stacionārā.

Kopumā slimnīcās pieejamas 8800 gultas vietu, tomēr jāņem vērā, ka palīdzību jāsniedz arī pacientiem citu akūtu slimību gadījumos, atzīmēja ministrijā. 

Tāpat slimnīcu kapacitāte stiprināta ar papildu medicīnas iekārtām – 5 datortomogrāfiem, kas vēl ir iegādes procesā, 18 portatīvajām rentgena iekārtām, 140 mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtām un 97 dezinfekcijas iekārtām.

Kopumā slimnīcu kapacitātes stiprināšanai atvēlēti vairāk nekā 86 miljoni eiro, no tiem 25,4 miljoni slimnīcu infrastruktūras uzlabošanai, 27,8 miljoni observācijas un intensīvās terapijas gultu uzturēšanai un 33,2 miljoni Covid-19 pacientiem paredzēto gultu aprīkošanai un izveidošanai.

VM atzīmēja, ka atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai un Covid-19 pacientu aprūpei paredzēto gultu noslodzei, līdzīgi kā tas bija aizvadītā gada nogalē, pakāpeniski Covid-19 pacientu ārstniecībā tiks iesaistītas arvien vairāk III, II un I līmeņu un specializētās slimnīcas. Tiek plānotas pacientu plūsmas izmaiņas – pēc nepieciešamās palīdzības saņemšanas augstāka līmeņa slimnīcā, pacientu tālākai ārstēšanai nogādājot uz zemāka līmeņa slimnīcu, kā arī palielināti mājas aprūpes pakalpojumi. Tāpat iespējams plānveida stacionāro pakalpojumu pakāpenisks samazinājums, slimnīcām primāri nodrošinot neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu veselības aprūpi. Nepieciešamības gadījumā plānots piesaistīt papildu cilvēkresursus un privātā sektora veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, norādīja ministrijā.

Pakalpojumus varētu ierobežot jau nākamnedēļ

Stacionāro pakalpojumu pieejamību varētu sākt samazināt jau nākamnedēļ, Latvijas Televīzijai norādīja VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

"Patiesību sakot, ja šī brīža saslimšanas tendences turpinās pieaugt un kumulatīvais rādītājs pieaugs, septembra beigās mums stacionāros varētu būt ap 700 pacientu. Tas nozīmē, ka būs jāatver papildu gultas. Ir izveidotas arī jaunas gultas. Bet lielākais ierobežojums šajā gultu kapacitātē mums ir cilvēku resursi," viņa sacīja.

Janka arī skaidroja, ka daļēji varētu ierobežot ginekoloģiskas un daļēji traumatoloģiskas operācijas – pagaidām nosacījums ir, ka atcelt var tikai tās operācijas, kuru atlikšana neietekmētu pacienta veselības stāvokli.

KONTEKSTS:

Pieaugot Covid-19 saslimstībai un slimnīcu noslodzei, valdība šonedēļ iecerējusi spriest par jauniem Covid-19 ierobežojumiem. 

Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.

Arī šovasar Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem. Cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu pulcēšanās ierobežojumu nav, tomēr arī privātos pasākumos jāuzrauga, vai visiem tie ir. Sertifikāta turētāji kafejnīcās un krogos drīkst sēdēt iekšā. Ēstuvju terasēm atcelts darbalaika ierobežojums, bet veikalos vienlaikus drīkst būt vairāk cilvēku. Cilvēki ar Covid-19 sertifikātu kolektīvos drīkst nevilkt masku, bet iedzīvotājiem bez tā maska jāvelk.

Iepriekš bija paredzēts, ka laikā, kad saslimstības rādītājs pārsniegs 120 gadījumu atzīmi, ierobežojumus nāksies pastiprināt, tomēr valdība lēma to nedarīt, nosakot, ka līdz nākamajam lēmumam spēkā ir līdzšinējie ierobežojumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt