Arvien vairāk cilvēku ierodas universitāšu slimnīcu neatliekamās medicīnas centros ar maznozīmīgām kaitēm

Universitātes slimnīcās strādā profesionālākie mediķi, un šīm slimnīcām būtu jāstrādā ar nopietnākajiem un sarežģītākajiem saslimšanu gadījumiem, savukārt, universitāšu slimnīcu neatliekamās medicīnas centri paredzēti pacientiem, kurus teju vienmēr vajadzētu atvest neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnām dzīvībai bīstamā stāvoklī. Tomēr tā nenotiek. Šīs slimnīcas norāda, ka arvien vairāk neatliekamās medicīnas centru darbu noslogo cilvēki, kas paši atnāk uz šo centru un nereti viņu veselības problēmas nevar saukt par dzīvībai bīstamām.

Arvien vairāk cilvēku ierodas universitāšu slimnīcu neatliekamās medicīnas centros ar maznozīmīgām kaitēm
    Piemēram, Stradiņa slimnīcā diennaktī uz Neatliekamās medicīnas uzņemšanas centru saviem spēkiem atnāk vidēji 80 cilvēki, no kuriem tikai 10% ir problēmas, kuras nāktos risināt slimnīcā. Citi par iemeslu, lai dotos uz neatliekamās medicīnas centru, uzskata, piemēram, sēra korķi ausīs.

    "Tas, kas ir pilnīgi paradoksāli, ka šobrīd to pacientu skaits, kurus atved ātrā palīdzība, un to pacientu skaits, kuri atnāk paši, jau ir gandrīz 50% pret 50%. Tā tam nav jābūt. Ja tev ir tik slikti, ka pats nevari paiet un problēmu atrisināt, protams, sauc ātro palīdzību, un tā tevi atved, bet šie skaitļi liek aizdomāties," problēmu ieskicē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra vadītāja Anita Kalēja.

    Kalēja norāda, ka šāda nākšana uz Neatliekamās medicīnas centru ir bezjēdzīga, jo absolūtā vairākumā gadījumu pacientam, kas var atnākt uz centru paša spēkiem, veicot izvērtējumu, tiks uzstādīta zemākā prioritāte un slimnīcā nāksies gaidīt pat četras un vairāk stundas.

    Neatliekamās medicīnas centra vadītāja Anita Kalēja norāda, ka teju vienmēr ir kāda sakarība, proti, ja cilvēks paša spēkiem spēj nokļūt neatliekamās medicīnas centrā, tad situācija nav dzīvībai bīstama un neatliekama. Viņa uzsver, ka cilvēkiem, kas sasirguši, ir vēl virkne citu vietu, kur vērsties pēc palīdzības.

    "Cilvēki nepietiekami labi izmanto savus ļoti zinošos primārās veselības aprūpes ārstus. Respektīvi, ģimenes ārstu, kurš pazīst pacientu ilgāku laiku, kurš zina, kādi iemesli varētu būt viņa veselības problēmām. Vēl viena situācija, ko cilvēki, iespējams, nezina un mazāk izmanto – ir arī poliklīnikās dežūrārsti, kas strādā arī brīvdienās. Cilvēkam ir iespēja iet uz poliklīniku, kas ir tuvāk viņa dzīvesvietai. Šo poliklīniku sarakstu var atrast Nacionālās veselības dienesta mājas lapā ar adresēm un telefoniem," skaidro Kalēja.

    Kalēja neizslēdz iespēju, ka cilvēki nāk uz neatliekamās palīdzības centru domādami, ka tur saņems izmeklējumus, uz kuriem citkārt būtu ilgi jāgaida, tomēr Kalēja apstiprina, ka tik vienkārši tas nav.

    "Pat arī ja cilvēki nāk uz uzņemšanu cerībā, ka te saņems izmeklējumus, kuri būtu ilgi jāgaida caur ģimenes ārstu, mēs to nesolām nevienam. Jebkurā slimnīcas uzņemšanas nodaļā prioritāte būs tiem pacientiem, kuriem ir nopietni apdraudēta dzīvība, un

    uztaisīt izmeklējumus, lai apskatītos, vai tur gadījumā kaut kas nav - tas nav tas, ko mēs gribētu un varētu darīt," uzsver Kalēja.

    Tomēr, ja pacients ir atnācis, jārēķinās ar iespējamu gaidīšanu.

    "Ja cilvēks neiet pie sava ģimenes ārsta vai viņu pat neinformē par savu veselības problēmu, bet atnāk uz uzņemšanas nodaļu, tad viņam pirmkārt jārēķinās, ka ārsta palīgs izvērtēs pēc tā, cik situācija ir neatliekama un, ja situācija nopietni neapdraud veselību vai dzīvību, tad pacientam jārēķinās ar ilgu gaidīšanas laiku. Viņš ir zemas prioritātes grupā, kas nozīmē, ka ir pacienti, kas ir vēl slimāki par viņu, tad gaidīšanas laiks līdz pirmajai ārsta apskatei var sasniegt četras stundas un ilgāk. Nevar cerēt uz nokļūšanu pie ārsta 15 minūtēs. Otra lietas puse – ja jūs nākat uz uzņemšanas nodaļu, jūs nonākat pie ārsta, kura pamatuzdevums ir atšķirt, vai situācija ir šobrīd ir neatliekama un dzīvībai bīstama. Šim ārstam nav nedz iespēju, nedz uzdevuma pilnībā izmeklēt pacientu no galvas līdz kājām un diagnosticēt visas viņa saslimšanas un nozīmēt visas ārstēšanas," stāsta Kalēja.

    Tādēļ viņa cilvēkus ar asarojošām acīm, izsitumiem vai sēra korķiem ausīs aicina primāri meklēt palīdzību pie ģimenes ārsta,

    kurš bieži vien varēs palīdzēt efektīvāk un ātrāk nekā neatliekamās palīdzības mediķi. Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) norāda – puse no neatliekamās medicīnas pacientiem atnāk saviem spēkiem. 

    "Vidēji pacientu skaits, ko mēs apkalpojam Neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļā ir 180 līdz 200. No tiem apmēram 50% tiek atvesti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu,  otra puse atnāk paši," norāda RAKUS galvenais ārsts Ēriks Kalniņš.

    Nāk cilvēki, kas nevēlas gaidīt rindā izmeklējumus, vai arī tādi, kam vairāk būtu nepieciešama mājas vai sociālā aprūpe. Kalniņš uzskata, ka tā notiek, jo valstī nav sakārtota sociālā aprūpe hroniskiem pacientiem. Tāpat viņš norāda uz negodprātīgiem pacientiem, kas tā vietā, lai gaidītu pieraksta rindā, noslogo neatliekamās palīdzības centru darbu, lai veiktu izmeklējumus bez rindas. Tikmēr Bērnu slimnīcā pacientu, kuriem nav nepieciešama neatliekamā palīdzība, ir pat vairāk.

    "Ir tāda saglabājusies vēsturiska nasta, ka sev zināmu grūtību situācijā cilvēki nedodas pie ģimenes ārsta, bet uzreiz nāk uz slimnīcu un uz neatliekamo palīdzību šajā gadījumā.

    Mēs šādu iespēju dodam – citās valstīs tik viegli neatliekamajā palīdzībā nevar tikt. Man grūti izskaidrot, kāpēc viņi nāk uz slimnīcu," saka Bērnu slimnīcas virsārsts Vilnis Grīnbergs.

    Nacionālā veselības dienesta Rīgas nodaļas vadītāja Renāte Neimane uzsver, ka problēmas apzinās arī dienestā un aicina cilvēkus vērsties ģimenes ārsta praksē. Tāpat pieejami arī dežūrārsti. "Tas, kas notiek slimnīcu uzņemšanas nodaļās, nav pareizi," uzsvēra Neimane.

    Nacionālā veselības dienesta Renāte NeimaneLatvijas Radio

      Veselības ministre no "Attīstībai/Par!" Ilze Viņķele norāda, ka universitāšu slimnīcas varētu atvieglot, izveidojot speciālu aprūpes iestādi.

      "Atslogot no šo mazsvarīgo jautājumu risināšanas. Īpaši tas ir attiecināms uz Rīgu, jo Rīgā bez universitāšu slimnīcām nav daudzprofila slimnīcas ar zemāku aprūpes intensitāti. Šobrīd runājam ar Rīgas domi par to, ka Rīgas domi varētu būt partneris, kas izveido šādu slimnīcu," norāda Viņķele.

      Viņķele gan neredz iespēju, ka neatliekamās palīdzības uzņemšanas varētu slēgt tiem, kas nāk paši, nevis tiek atvesti ar neatliekamās medicīniskā palīdzības automašīnām. Viņa norāda, ka primāri jānovērš šādas situācijas cēloņi, jāpadara pieejamāks ģimenes ārsts. Viņa neizslēdz prasību ģimenes ārstu praksēs nodrošināt vismaz vienu dienu nedēļā ar garāku darba laiku. Tāpat viņa norāda, ka svarīgi cilvēkiem celt veselībpratības līmeni un skolās daudz vairāk jāintegrē veselības mācība.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti