Dienas ziņas

Zvejnieki jūt zivju trūkumu Baltijas jūrā

Dienas ziņas

Par muzicēšanas tradīcijām izveidota izstāde

Arvien jauni saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri

Arvien jauni saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Situācija ar Āfrikas cūku mēra izplatību Latvijas asutrumos joprojām nav stabilizējusies. 11.jūlijā šis vīruss konstatēts vēl vienai mežacūkai, kas tika atrasta karantīnas zonā Dagdas novada Ķepovas pagasta pierobežā.

Kopumā patlaban vīruss konstatēts 18 mežacūkām un četrām mājas cūkām. Neskatoties uz to, ka jauni vīrusa klātbūtnes gadījumi mājas cūkām nav konstatēti, cūku audzētāji nejūtas droši.

11 beigtas mežacūkas ar lipīgo Āfrikas cūku mēri 11.jūlijā atrastas arī Polijā pie Baltkrievijas robežas. Nav izslēgts, ka tieši Baltkrievija ir šī vīrusa uzliesmojuma perēklis, taču šīs valsts atbildīgie dienesti situāciju nekomentē.

Ciblas novada zemnieku saimniecība "Lakstīgalas" atrodas ārpus Āfrikas cūku mēra karantīna zonas. Neskatoties uz to, saimniece seko līdzi jebkurai jaunai informācija, lai tikai pasargātu savas 16 cūkas ar sivēniem no sērgas. "Tas ir šausmīgi, mēs pārdzīvojām. Ir satraukums, jā," atzīst "Lakstīgalu" saimniece Ģenovefa.

Saimniece stāsta, ka ievēro visus drošības pasākumus - katrā kūtī ir dezinfekcijas paklājs un atsevišķs zābaku pāris, ar kuru iet tikai kūtī. Arī svešiniekiem ieeja ir stingri aizliegta. "Pat mazbērnus ierobežojam, lai viņi neiet kūtī. Viņus interesē sivēntiņi, it īpaši mazajai mazmeitiņa, bet piesardzība ir piesardzība," norāda "Lakstīgalu" saimniece.

Pēc cūku asins paraugu ņemšanas Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki pārbauda nepieciešamo  dokumentāciju, asins paraugi tiks nodoti pārbaudei uz klasiskā un Āfrikas cūku mēra vīrusiem.

Tikmēr Āfrikas cūku mēra karantīnas zonā, it īpaši pie  Baltkrievijas robežas, ir vietas, kur cilvēki par esošo situāciju joprojām neko nezina. Pārtikas un veterināra dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis apgalvo, ka karantīnas zonas veikalos, autobusa pieturas un citās publiskajās vietās ir izvietota informācija par Āfrikas cūku mēra vīrusu un darbībām, kas cilvēkiem jāveic. Kaut jaunu mājas cūku saslimšanas gadījumu nav, noskaņojums ir drūms, jo vīrusa izplatīšanās nav apturēta un veiktās darbības arī  nav devušas vēlamo rezultātu.

"Situācija nebūt nav stabila, mežacūkas slimo. Ir ļoti liels risks, ka mežacūku populācija turpinās saslimt arī citās teritorijās. Viens no pasākumiem ir medību procesa intensificēšana. Medniekiem ir uzlikts par pienākumu samazināt mežacūku skaitu savās medību teritorijās, papildus ir atļautas medības teritorijās, kurās līdz šim nevarēja medīt," stāsta Pārtikas un veterināra dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.

Par katru nomedīto un nodoto pieaugušo mežacūku tiks izmaksāts 200 eiro,  par sivēnu - 50 eiro. Ja mednieki gribēs gaļu paturēt, tad par asins paraugiem, ko viņi nodos, tiks maksāts 35 eiro, tiesa, gaļu viņi drīkstēs izmantot tikai pēc analīžu rezultātiem, kas apstiprinās vīrusa neesamību.

Savukārt kaimiņi lietuvieši pēc Āfrikas cūku mēra konstatēšanas atļāva medniekiem izšaut mežacūkas visu gadu, neierobežojot to  vecumu un dzimumu, desmit kilometru garā buferzonā, ko lietuvieši izveidoja uz Lietuvas - Baltkrievijas robežas jau 2013.gada vasarā, uzreiz pēc tam, kad Āfrikas cūku mēris bija konstatēts mežacūkām Baltkrievijas teritorijā.

Kā stāsta  Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta Ārkārtas gadījumu nodaļas vadītājs, vīrusa preventīvajos pasākumos pērn buferzonā saimniecībās tika nokautas 7000 cūku, kur netika ievērotas bioaizsardzība. Kad 2014.gada sākumā Lietuvas piecos pierobežas apgabalos tika konstatēti divi Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījumi, bez iebildumiem tika pieņemts lēmums izkaut visas mājas cūkas, kas atradās inficētajā teritorijā.

"Šogad atkal tika nokautas vairāk nekā 5000 cūku un visi saimnieki ir saņēmuši kompensācijas. Tie, kas nokāva un saņēma naudu, parakstīja līgumu, ka, mazākais, vienu gadu viņi neturēs cūkas. Tagad mūsu pierobežas zonās palika tikai cūku kompleksi, kas pilnībā atbilst bioloģiskās aizsardzības noteikumiem," stāsta Marjus Masjulis, Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta Ārkārtas gadījumu nodaļas vadītājs.

Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis lēš, ka tieši  pastiprināts mežacūku monitorings buferzonā ļāva konstatēt vīrusa nokļūšanu Lietuvas teritorijā, tikmēr mežacūku depopulācija un mājas cūku izkaušana inficētajā teritorijā ļāva ātri apturēt tālāko vīrusa izplatību.

Šobrīd kaimiņiem ir aizdomas, ka vīrusa perēklis tomēr ir Baltkrievijā, kaut arī šīs valsts attiecīgie dienesti nekādu informāciju nesniedz. 11.jūlijā netālu no Baltkrievijas robežas Polijā tika atrastas 11 mirušas mežacūkas, kurām ir apstiprināta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne. No savas puses Baltkrievijas Veterinārās un pārtikas uzraudzības departaments situāciju joprojām nekomentē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti