Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

ASV pret Covid-19 vakcinētiem ļauts ārā nevalkāt sekas maskas

Rīta Panorāma

Zoom intervija ar projekta «Inside out» vadītāju Lieni Jakobsoni

Intervija ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Rinaldu Muciņu

Arvien jaunāki Covid-19 slimnieki un plānveida ārstēšanas atlikšana paaugstina slodzi Stradiņos

Arvien biežāk slimnīcā nonāk gados jaunāki Covid-19 pacienti, kuru ārstēšana intensīvās terapijas nodaļā norit ilgāku laiku. Vienlaikus intensīvajā terapijā papildu izaicinājumus un slodzi rada atliktie plānveida pakalpojumi. To par slodzes palielināšanos slimnīcā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma’ sacīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Tiek novērots, ka ar Covid-19 inficētie, kas nonāk slimnīcā, kļūst jaunāki. PSKUS vadītājs atzīmēja, ka arvien retāk slimnīcā nonāk veci ļaudis vai cilvēki ar hroniskām saslimšanām. Viņš pieļāva, ka tam iemesls ir prioritāro grupu pārstāvju vakcinācija pret Covid-19, jo viņi tiek pasargāti no saslimšanas. Tāpat viņš atzina, ka šobrīd cilvēki slimo smagāk nekā pirms aktīvas vakcinācijas kampaņas sākšanas, kad ļoti daudz pacientu bija vecāki cilvēki.

Ņemot vērā, ka slimnīcā nonāk arvien vairāk jaunu pacientu, Muciņš sacīja, ka tas nozīmē lielāku darbu intensīvās terapijas nodaļās. Intensīvā terapija ir noslogota ilgāku laiku, tas arī ir slimnīcas “sāpju punkts”, sacīja slimnīcas vadītājs. 

Aptuveni trešdaļai pacientu ir nepieciešama intensīvā palīdzība. 

“[Iepriekš] Mums bija ļoti daudzi veci cilvēki. (..) Viņu dzīvības funkcijas un potenciāls diemžēl bija ierobežots. Diemžēl liela daļa no viņiem pie mums slimnīcā arī mira. Šobrīd [pacienti] ir jaunāki cilvēki, kuru dzīvības funkcijas un organisma spējas pretoties ir lielākas. Līdz ar to viņi ilgāk atrodas slimnīcā ar smagu veselības stāvokli,” sacīja slimnīcas vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd lielākā daļa smagi slimo pacientu slimnīcā ir vecuma grupā no 30 līdz 50 gadiem. 

Līdzās tendencei, ka Covid-19 pacienti kļūst jaunāki, novērojams arī “atlikto gadījumu” skaita pieaugums, kad slimnieki ierodas slimnīcā jau kā akūti pacienti, pauda Muciņš. Viņš uzsvēra, ka tas ir otrs būtiskākais izaicinājums slimnīcas intensīvās terapijas nodaļai.

Viņš skaidroja: “Otrs izaicinājums intensīvai terapijai ir atliktie pacienti. Tādēļ intensīvā terapija strādā ar paaugstinātu slodzi.

Faktiski jau gadu mēģinām visu atlikt, bet bezgalīgi to nevar darīt. Un šie pacienti ierodas pie mums, bet jau kā neatliekami un smagi pacienti."

PSKUS vadītājs skaidroja, ka plānveida pakalpojumu nepieciešamība katram pacientam tiek šķirota individuāli, proti, ārsts izvērtē katru gadījumu, jo “ir jāskata robežšķirtne, kur palīdzības atlikšana nerada neatgriezeniskus bojājumus veselībai”. 

Gada pirmā ceturkšņa dati liecina, ka stacionārā ārstēti aptuveni par 20% jeb 3000 mazāk pacientu, toties izmaksas par pacientu ārstēšanu ir lielākas nekā iepriekš. Tas nozīmē, ka saslimšanas gadījumi ir bijuši smagāki, pacienti ir uzturējušies stacionārā ilgāk, un tas slimnīcai rada papildu izaicinājumus un slodzi, atklāja Muciņš. Viņš atzīmēja, ka tās ir ielaistas slimības sekas, kas bija neizbēgams process Covid-19 medicīniskās krīzes dēļ.

Tāpat viņš akcentēja, ka šobrīd “šaurākais punkts” ir personāla resursi. Muciņš klāstīja, ka jaunas personāla vietas tiek veidotas pakāpeniski, tomēr, lai iegūtu visus nepieciešamos resursus, jāturpina ierobežot plānveida palīdzība. It sevišķi operācijas, kurās nepieciešamas intensīvās terapijas gultas, atzina slimnīcas vadītājs. 

Vienlaikus Stradiņa slimnīcā vakcinēti 70% no darbiniekiem par spīti tam, ka daļa no darbiniekiem vakcinēties arī atsakās. Savukārt salīdzinājumā ar šī gada janvāri, kad ik dienu slimnīcā aptuveni 200 darbinieki bija inficēti ar Covid-19, otrdienas dati liecina, ka saslimuši vien 14 slimnīcas darbinieki. 

KONTEKSTS:

Covid-19 radītās pārslodzes dēļ veselības aprūpē pērn 10. decembrī izsludināta ārkārtējā situācija.

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot Lieldienu brīvdienas. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.

Līdz šim Latvijā vismaz pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu saņēmuši vairāk nekā 12% iedzīvotāju. 

Organizējot vakcināciju pret Covid-19, Latvijā plānots vispirms potēt astoņas prioritārās grupas. Savukārt no 3. maija vakcīnai pret Covid-19 varēs pieteikties visi interesenti bez ierobežojumiem.

Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus sabiedrības locekļus, kas vakcīnu nav saņēmuši iepriekš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt