Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka īpašās receptes ārsta kabinetā jāglabā seifā ar signalizāciju. Reizi mēnesī ārstniecības iestāde pārbauda, vai ārsti noteikumus ievēro.
Pagājušajā gadā sodu par nepareizu recepšu uzglabāšanu saņēma trīs ārsti, stāsta Veselības inspekcijas Zāļu uzraudzības nodaļas vadītāja Daina Biseniece.
„Kādreiz ir tā, ka ārsts ne tik labi organizē savu darbu, receptes jau ir apzīmogojis un kaudzīti atstājis uz galda. Līdzko viņš ir novērsies, zagļi izmanto iespēju.
Inspekcija kontrolē recepšu aprites kārtības ievērošanu, un, ja viņi atklāj, ka receptes tiek neatbilstoši glabātas vai uzskaitītas, tiek piemērots sods," stāsta Biseniece.
Nepareizi uzglabātas receptes zaglim ir viegls mērķis. Arī zādzībā, kas notika šomēnes, receptes paņēma no darba galda. Taču ir bijuši gadījumi, kad ārstam ir pat uzbrukts.
Ģimenes ārste Sarmīte Veide uzsver, ka vēl bīstamāk ar īpašo recepšu veidlapām ir doties pie pacienta mājas vizītē.
„Tad, kad vajag braukt mājas vizītēs, tad mēs arī ņemam no seifa ārā [veidlapas] un vedam sev līdzi somā mājas vīzītēs. Var gadīties, ka somu izrauj un receptes nozog. Tad mēs atbilstoši likumdošanai zvanām Veselības inspekcijai un arī Valsts policijai," saka Veide.
Veselības inspekcijai un policijai jāpaziņo ārsta vārds un uzvārds, kam receptes nozagtas, kā arī recepšu numuri, pēc kā tās var atpazīt farmaceits.
Parasti veidlapu zagļi ir narkotisko vielu atkarīgie. Viņu mērķis ir iegūt spēcīgo pretsāpju medikamentu tramadolu.
Tādus cilvēkus var atpazīt pēc ārējā izskata, taču, kā atzīmē farmaceite Rudīte Rita Egle, zagļi mēdz lūgt zāles iegādāties arī citam cilvēkam. „Var būt tādi gadījumi, kad recepte ir izrakstīta, bet mēs jūtam, ka ar to recepti kaut kas nav kārtībā. Parasti jau ārsti raksta pēc tādiem noteiktiem noteikumiem. Tad mēs sazināmies ar ārstu un nosaucam viņa recepti, vārdu un uzvārdu un medikamentu. Ja ārsts apstiprina, tad mēs zāles atprečojam," norāda Egle.
Ir arī citi veidi, kā noteikt, ka recepte iegūta negodīgā ceļā. Viens no tiem – ārsta rokraksts, kuru, kā uzsver farmaceite Egle, atkārtot nav iespējams. „Ārstiem, protams, ir ļoti nesalasāmi rokraksti. To nevar attēlot cilvēks, kas nav rakstījis tās receptes. Viņš cenšas uzrakstīt tā, ka nevar saprast, bet tas ir redzams, ka tas ir samocīts, un tas nedarbojas. Tāpat, ja ļoti kaligrāfiski uzrakstīts, tad arī mums rodas aizdomas, jo parasti ārsti lēni katru burtiņu neizvelk," klāsta farmaceite.
Šobrīd nelikumīgai zāļu iegūšanai un izrakstīšanai piemērojama kriminālatbildība. Ja farmaceitam radušās aizdomas, recepti var konfiscēt. Tomēr zagļus šādos gadījumos ne vienmēr izdodas noķert.
