Lietuva svētdien solidarizēsies ar Latviju, izsludinot sēras traģiskajā negadījumā bojāgājušo piemiņai. Šis lēmums pieņemts Lietuvas valdības ārkārtas sēdē.
Pēc sēdes Lietuvas iekšlietu ministrs Remiģijs Baņulis pieprasīja veikt pārbaudes arī Lietuvā esošajos "Maxima" ķēdes veikalos, kuru kaimiņvalstī ir vairāk nekā Latvijā. Pārbaudes varētu tikt veiktas arī citos mazumtirdzniecības veikalos. "Maxima" īpašnieki Viļņā nolēmuši pasūtīt neatkarīgu ekspertīzi, lai noskaidrotu lielveikala jumta iebrukšanas iemeslu.
"Maxima" izplatītajā ziņojumā teikts – ja būs aizdomas par kaut mazāko kļūdu ēkas konstrukcijā, kas varēja izraisīt nelaimi, pārbaudes tiks veiktas visos Baltijas valstu "Maxima" veikalos. Lietuvas pārstāvji arī norādīja, ka Zolitūdes "Maxima" bijis izņēmums, jo nevienas citas ēkas jumts, kurā atrodas "Maxima", nav ticis apzaļumots.
Lietuvas augstākās amatpersonas izteikušas līdzjūtību par notikušo un aicinājušas rast spēku šā skumjā zaudējuma laikā. Bet Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess līdzjūtības vēstulē izteicies, ka sēro kopā ar Latvijas tautu un noliec galvu bojāgājušo piemiņai. Līdzjūtību izteicis arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. „Pirms informācijas sniegšanas par Komisijas darba kārtību es gribētu pievērt jūsu uzmanību līdzjūtībai, kuru Komisijas priekšsēdētājs Barrozu izsaka Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam pēc lielveikala jumta iebrukšanas Latvijā, par ko jūs noteikti esat dzirdējuši. Tas laupījis dzīvību desmitiem cilvēku. Komisijas priekšsēdētājs raksta – esmu dziļi satrieks par notikušo traģēdiju un zudušajām dzīvībām Rīgā. EK un savā vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību jums un Latvijas tautai. Lūdzu, nododiet manu vēstījumu par visdziļāko līdzjūtību un solidaritāti upuru ģimenēm un tiem, kuri zaudēja dzīvību, glābjot citus, kā arī visiem pārējiem, kurus skārusi traģiskā nelaime," saka Barrozu.
Tikmēr Igaunijas Glābšanas departaments nosūtījis uz Rīgu trīs savus ekspertus, kas īpaši specializējušies konstrukciju sabrukšanas gadījumu analizēšanā. Igauņi arī piedāvājuši plašākus palīdzības spēkus, taču tiek ziņots, ka Latvijai tie nav nepieciešami.
Līdzjūtības grāmatas ir atvērtas Latvijas vēstniecībās Krievijā, Lielbritānijā, Īrijā, Somijā, Itālijā, Ungārijā, Azerbaidžānā, Vācijā, Polijā, Zviedrijā, kā arī ģenerālkonsultātā Sanktpēterburgā, vēsta Ārlietu ministrija.
Pēc valstu institūciju rīcībā esošās informācijas līdzjūtības, kas adresētas Valsts prezidentam, ir saņemtas no tādām valstīm kā Igaunija, Lietuva, Somija, Uzbekistāna, Azerbaidžāna, Krievija, Ungārija, Šveice, Horvātija, Baltkrievija, kā arī NATO.
Saeimas priekšsēdētājai, valdībai un ārlietu ministram ir adresētas līdzjūtības no tādām valstīm vai to amatpersonām kā Lietuva, Krievija, Vatikāns pāvesta vārdā, Gruzija, Igaunija, Turcija, Grieķija, Paragvaja, Ķīna, Zviedrija, Čehija, ASV, Kosova, kā arī Eiropas Parlamenta.
