Greiškalns atzīmēja, ka pēc Ārvalstu investoru padomes Latvijā pavasarī prezentētā pētījuma, kas parādīja, ka Latvijas ekonomika ļaunprātīgos maksātnespējas procesos zaudējusi vairākus simtus miljonus eiro, ir notikušas daudzas sēdes par to, kā sakārtot maksātnespējas administrēšanas procesu.
"Divi pāri bikšu noteikti ir nodeldēti dažādās komisijās, sēdēs, saskaņošanas sēdēs, diskusijās," ironizēja ārvalstu investoru pārstāvis Latvijā, atzīstot, ka pagaidām rezultāta šīm darbībām nav un notiek darba imitācija.
Lai arī TM ir piedāvājusi Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020.gadam, jau tagad ir nepieciešami kardināli uzlabojumi tieši maksātnespējas administrēšanas jomas uzraudzībā un kontrolē.
Pēc Greiškalna sacītā, TM ieņēmusi "sev ērto birokrātisko lomu" - tiek veidotas darba grupas, taču šajā gadījumā ir nepieciešams cits risinājums. Proti, nepieciešams darīt to, ko jau ļauj Latvijas normatīvie akti - vairāk jāuzrauga, arī jāizmeklē iespējami noziedzīgās darbības.
Šajā ziņā problēma ir apstāklī, ka prokuratūrai trūkst resursu, lai izmeklētu noziegumus, teica Greiškalns. Tāpat, viņaprāt, Maksātnespējas administrācijai būtu jāvērtē maksātnespējas administrēšanas procesi un iespējamā administratoru pārkvalifikācija.
Greiškalns norādīja, ka padomē ik nedēļu vēršas kāds ārvalstu kapitāla uzņēmums, kas saskāries ar maksātnespējas administrēšanas problēmām.
Jau ziņots, ka ārvalstu investori uz problēmām maksātnespējas administrēšanas jomā norāda jau ilgstoši. Izskanējis, ka uzņēmumi arī izmanto maksātnespējas procesu, lai izvairītos no nodokļu uzrēķiniem. Runāts arī par gadījumiem, kad maksātnespēju administratoru un tiesu darbības dēļ īstie kreditori nespēj atgūt līdzekļus.
Arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) atzinis, ka maksātnespējas administratori pamanījušies apiet likumā iestrādāto nejaušības principu un tikt pie ''pareizām lietām''.
