Biedrības pārstāvis Ēriks Pūle LTV raidījumam “Rīta Panorāma” stāstīja, ka biedrība saņēmusi no Latvijas Ģeodēzijas dienesta izziņas par rajona apstākļiem, kuras nosūtītas ārvalstu speciālistiem.
Saņemtas atbildes no kāda tuneļu būvēšanas specialista, kurs ilgus gadus strādāja ar Londonas metro projektiem, kā arī no Norvēģijas un Lietuvas ekspertiem, un šīs atbildes apliecina iedzīvotāju bažas par urbtā tuneļa iespējamiem riskiem videi un ēkām. Augustā biedrība sagaida arī oficiālo ģeoinženieru atzinumu.
Pūle arī norādīja, ka Latvijā nemaz nav regulējuma urbto tuneļu tehnoloģijām, kas pieļauj iespēju izmantot lētas un bīstamas tehnoloģijas un iekārtas.
Savukārt, rokot tuneli zem pašreizēja dzelzceļa, draudi atkrīt.
Pret tuneli zem dzīvojamajam mājām parakstījušies jau 4280 iedzīvotāji, otrdien biedrība rīkos piketu pret to, un Pūle pauda - āgenskalnieši cer, ka viņus sadzirdēs.
Biedrība "Āgenskalns - mūsu mājas" negrib pieļaut pazemes urbtā tuneļa izbūvi zem dzīvojamajām mājām. Āgenskalnā. Biedrība sola vākt iedzīvotāju parakstus visas vasaras garumā, kā arī turpināt rīkot sapulces, iesaistot gan valdības, gan Rīgas pašvaldības, gan "Rail Baltica" projekta pārstāvjus.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Lpmisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām.
2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
