Iecavas veselības centrā atrodas trīs no pieciem Iecavā esošajiem ģimenes ārstiem, pie kuriem pierakstījušies 5000-ši mazpilsētiņas iedzīvotāju. Šomēnes pacientus satraukusi ziņa, ka no 1.jūlija darbu pārtrauc ģimenes ārsts Oskars Plivčs, un arī daktere Samanta Mārtiņa gaida, kad atbrīvosies kāda prakses vieta Jelgavā.
„Acīmredzot citu variantu nebūs, kā pāriet uz Rīgu, bet tas nav izdevīgi. Es dzīvoju šeit un man izdevīgāk, ja ārsts ir šeit. Ja es esmu slima, tad es nāku šeit. Visu mūžu esmu šeit ārstējusies,” teica iecavniece Inese.
Veselības centra direktors skaidro, ka neraugoties uz Rīgas tuvumu, Nacionālā Veselības dienesta ārstu prakses gaidīšanas rindā gribētāju strādāt Iecavā neesot.
Ģimenes ārstus nespēj pievilināt arī tas, ka atalgojums šeit ir virs vidējā un veselības centrs ir pašvaldības iestāde, kur mediķiem nav jādomā par grāmatvedību un komunikāciju ar veselības dienestiem. „Ir jau ne tikai darbs, bet arī ģimene. Mazi bērniņi, kurus vienu vajag vest pie auklītes, otrs - skolnieciņš, beidza pirmo klasi. Līdz ar to, ja darba vieta atrodas tālāk no dzīvesvietas, šie visi apstākļi ir grūti sakombinējami,” saka Mārtiņa.
„Šobrīd mēs esam piesaistījuši ģimenes ārsti, kura līdz šim ir strādājusi veselības centrā un kura palīdz mums šajā pārmaiņu periodā. Patstāvīgi viņa vairs negrib palikt. Cilvēks ir gados. Viņam ir savi plāni. Viņš var palīdzēt, taču viņam ir savi plāni,” norāda Iecavas veselības centra direktors Sandris Kaidaks.
Iecavā trūkst ne tikai ģimenes ārstu, bet arī speciālistu. Arī šeit jaunu darbinieku meklējumi panākumiem nevainagojās. Mazliet optimisma vieš vien tas, ka sasparojusies arī pašvaldība, kas sākusi domāt par dzīvokļu piedāvāšanu rezidentūru beigušajiem ārstiem.