Piemēram, vidējai ārsta algai pēc sešiem gadiem vajadzētu būt gandrīz 2500 eiro, bet medmāsas – gandrīz 1500 eiro. Taču, iespējams, ka tik ilgi gaidīt nemaz vairs nav laika. Jau tagad speciālistu piesaiste notiek ar visai izmisīgiem soļiem.
Par dežūru neirologam maksā līdz 500 eiro
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) pērn beigās iegādājusies SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” kapitāldaļas. Par pirkumu samaksāti 100 000 eiro. Slimnīcas lielākais īpašnieks ir Daugavpils dome (89,2%). Pārējie īpašnieki ir Daugavpils novada un Ilūkstes novada pašvaldības, un tagad arī RSU.
Daugavpils dome cer, ka šis darījums pavērs ceļu uz slimnīcu jaunajiem ārstiem, jo slimnīcā šobrīd katastrofāli trūkst speciālistu.
Kamēr veselības aprūpes reforma tikai palēnām iegūst konkrētas aprises, Daugavpils sapratusi, ka bez speciālistiem tā slimnīcas vietu medicīnas sistēmā var arī pazaudēt.
Piemēram, lai nodrošinātu ārstus insulta vienības pastāvēšanai, Daugavpils reģionālā slimnīca par vienu dežūru neirologam maksā pat līdz 500 eiro.
Kad atver Daugavpils reģionālās slimnīcas vakanču sarakstu, tas iestiepies jau trešajā desmitā. Slimnīcā ir brīvas 24 dažādu specialitāšu ārstu vietas, un tā meklē arī medmāsu.
SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis Reinis Joksts (“Latgales partija”) atzīst, ka viņiem kā reģionālai slimnīcai jānodrošina nepārtraukta palīdzība astoņās specialitātēs, un tā šobrīd ir problēma:
“Faktiski visas šīs specialitātes, kas ir tās obligātās, minimālās, mums ir akūtas - tie ir gan anesteziologi, gan traumatologi, gan ginekologi-dzemdību speciālisti, neirologi.”
Reģionālā slimnīca to nevarētu nodrošināt, ja nepiesaistītu speciālistus gan no citām reģiona slimnīcām, gan no Rīgas.
Laba alga nav arguments pastāvīgi strādāt Daugavpilī
Daugavpils slimnīca attapās bedres priekšā jau pirms pāris gadiem, kad vecākie ārsti bija devušies pensijā, bet jaunie speciālisti, kā izrādījās, nemaz nemeklē ceļu uz slimnīcu Latvijas otrā lielākajā pilsētā.
Insulta vienībai jāspēj operatīvi sniegt palīdzību. Šādas vienības Latvijā ir sešas. Daugavpils reģionālā slimnīca no tās atteikties nevēlas, taču arī to nodrošināt nav vienkārši. No kādreiz septiņiem neirologiem tagad slimnīcā strādā vien trīs.
Tomēr, lai saplānotu nepārtrauktas dežūras, slimnīca izvēlējusies neirologus piesaistīt ar lielāku atlīdzību. Par vienu dežūru šeit ārstam maksā līdz piecsimt eiro. Tagad uz dežūrām Daugavpils insulta vienībā brauc divi ārsti no Rīgas, viens no Preiļiem un viens no Krāslavas. Taču pat salīdzinoši lielā samaksa nav likusi ārstiem pārcelties uz pastāvīgu darbu Daugavpils slimnīcā.
Eksperti aprēķinājuši, ka pēc pieciem, septiņiem gadiem Latvijā pietrūks gandrīz tūkstoš ārstu (-973) un vairāk nekā trīs tūkstoši māsu (-3051).
Tikko kā uz papīra uzliktajai veselības aprūpes reformai teorētiski būtu jāspēj sniegt risinājumu.
Taču Daugavpils piemērs rāda, ka atalgojumam jābūt ievērojami lielākam, lai ieinteresētu mediķus. Tik lielu algu kāpumu vismaz pāris tuvāko gadu laikā no reformas nevar sagaidīt. Paralēli atalgojuma celšanai ir piedāvājums veidot slimnīcu sadarbības teritorijas.
Grib vienu lielo un vairākas atbalsta slimnīcas
Tas nozīmē, ka lielākajā un labākajā slimnīcā sniegs plaša spektra palīdzību, bet netālu esošās – mazākās slimnīcas būs kā atbalsta slimnīcas ilgtermiņa aprūpei un vienkāršākām manipulācijām. Iecerēts, ka precīzi saplānojot pakalpojumus, arī samazināsies slimnīcu savstarpēja cīņa par ārstiem.
“Šajā sadarbības ietvarā nenotiek tā, ka, piemēram, Krāslava samaksā vēl pusotru reizi vairāk, un tagad pārvilina vienīgo neirologu pie sevis. Lai tas nenotiktu, neiroloģiskā palīdzība tad ir tikai Daugavpilī un to palīdzību var saņemt tikai tur. Tas pats attiecas uz kardiologiem. Terapeitiskā palīdzība hroniskiem pacientiem var tikt sniegta gan Krāslavā, gan Preiļos. Te ir tā nianse,” skaidro veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Latvijas dati ir satraucoši. No simt cilvēkiem, kuri aizvesti uz slimnīcu ar insultu, mēneša laikā nomirst astoņpadsmit.
Un tas ir divreiz vairāk nāves gadījumu nekā vidēji Eiropā (9,4 uz 100). Īstenojot visu reformu plānu, Latvijas iedzīvotāju mūžam būtu jākļūst līdz pat trim gadiem garākam. Bet tas aizvien vēl būs īsāks nekā daudzās Eiropas valstīs.
Daugavpilij šobrīd noslēgti 34 līgumi ar topošajiem speciālistiem. Lielākā daļa no viņiem slimnīcā parādīsies pēc diviem, trim gadiem. Bet pēc studijām saistības ar slimnīcu būs uz pieciem gadiem. Ārsta profesijas turpmākai attīstībai Veselības reformu plāns pieskaras ļoti īsi, norādot, ka, plānojot studijas, ir jāņem vērā aprēķini par nepieciešamo ārstu skaitu.
