Pandēmijas laikā Latvijas Ārstu biedrības vadības darbam ne reizi vien veltīta kritika no pašu biedriem. Nesaskaņu rezultātā valdi pērn pametuši vairāki biedri – Kārlis Rācenis, Roberts Fūrmanis – bijušais viceprezidents. Vēl pēdējās dienas valdē rit Sertifikācijas padomes vadītājam Gustavam Latkovskim. Vēlmi izstāties no valdes iepriekš nav slēpis arī profesors Alvils Krams.
“Domas nav gājušas mazumā. Diplomātiski atbildēšu. Viņas nav mazinājušās, šīs domas... Ja es uzrakstīšu iesniegumu, tad es jūs informēšu,” tagad pauda Krams.
Neapmierinātība ar biedrības esošo prezidenti Ilzi Aizsilnieci saistīta ar to, ka viņa sniegusi sabiedrībai dažādi interpretējamus viedokļus saistībā ar Covid-19 un nav pietiekami aktīvi aicinājusi iedzīvotājus vakcinēties. Krams bija starp tiem valdes locekļiem, kas iepriekš rosināja balsot par valdes ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, bet vēl rudenī tam atbalsta nepietika.
Ceturtdien, 13. janvārī, paredzētā ikgadējā pilnsapulce bija iespēja vēlreiz pārrunāt domstarpības. Tomēr to noturēt neizdevās nepietiekamā kvoruma dēļ. Tas zināmā mērā liecina par biedru aktivitāti un vēlmi risināt kādus jautājumus.
Vien 161 biedrs, kas ir gandrīz desmit reizes mazāk nekā vajadzīgs kvorumam, ceturtdien vispār pieslēdzās vai ieradās uz Latvijas Ārstu biedrības gaidāmo pilnsapulci.
“Teikšu tā – situācija ir nevis nokaitēta, bet ir pat vēl sliktāk. Situācija drīzāk ir nekāda, kas patiesībā liecina par tādu emociju trūkumu. Mans viedoklis ir tāds, ka Ārstu biedrībā ir nepieciešamas pārmaiņas,” pauda Fūrmanis.
Tikmēr Ārstu biedrības prezidente pauda, ka būtu brīnums, ja kvorums savāktos. Tā, ņemot vērā lielo biedru skaitu, tikpat kā negadās. Nesaskaņas sauc par normāliem procesiem.
“Nē. Tas mani nesatrauc. Manuprāt, ir pilnīgi normāli, ka cilvēkiem ir dažādi viedokļi un viņi par to runā. Nav patīkami tas, ka kādas iekšējas diskusijas tiek izmantotas citiem mērķiem un publicitātei, bet arī tā ir pasaules kārtība,” sacīja Aizsilniece.
“Savulaik, kad nodibināja Ārstu biedrību, mums bija tā kopības apziņa. Un tā jau labu laiku ir zudusi. Gājusi mazumā, es varbūt pārteicos. Tā ir gājusi mazumā,” teica Krams.
Gan Krams, gan bijušais biedrības viceprezidents Fūrmanis sagaida, ka pārmaiņas vadības sastāvā varētu notikt rudenī, kad gaidāmas kārtējās vēlēšanas. Pati Aizsilniece sacīja, ka neesot biedrības prezidente tāpēc, ka viņai vajagot būt prezidentei. Ja kāds varot to darīt labāk, lai nākot un darot.
KONTEKSTS:
LĀB viceprezidents Roberts Fūrmanis tviterī paziņojis par atteikšanos no amata biedrībā, kurā pēdējā laikā bija vērojamas nesaskaņas. Tāpat LĀB nolemts neorganizēt biedrības valdes ārkārtas vēlēšanas un saglabāts lēmums par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam ("Attīstībai/Par!").
Ārstu biedrībā jau iepriekš bija bažas par tās spēju sadarboties, ņemot vērā atšķirīgās pieejas un redzējumu. Problēmas izgaismojusi Covid-19 pandēmija – daļai valdes nebija pieņemami valdes priekšsēdētājas Ilzes Aizsilnieces izteikumi saistībā ar Covid-19 profilakses pasākumiem.
Aizsilniece septembra sākumā publicēja atklātu vēstuli, kurā ieteica atcelt sejas masku valkāšanu skolā, kā arī mainīt Covid-19 testēšanas pieeju bērniem un jauniešiem. Valde pat vienojās par īpašas darba grupas izveidošanu, kura ir tiesīga biedrības vārdā runāt par Covid-19 jautājumiem. Viņus neapmierināja, ka Aizsilniece neaicina iedzīvotājus lietot nozīmīgāko pandēmijas apkarošanas līdzekli - vakcinēties pret Covid-19. Intervijā Latvijas Radio Aizsilniece arī stāstīja par kādu studenti, kurai bijušas smagas blakusparādības. Ārste jutusies kā monstrs, kad viņai bijis jāinjicē meitenei otrā deva, lai viņa varētu turpināt studijas.
Tas gan nepalīdzēja nesaskaņas mazināt. Fūrmanis atklāti pauda, ka Aizsilniecei amats būtu jāpamet, bet Latvijas Jauno ārstu asociācija ir pārtraukusi sadarbību ar biedrību un no ārstu biedrības valdes aizgājis bijušais Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis.
