Šo jautājumu aktualizēja sākotnējā mediķu iekļaušana un pēc tam svītrošana no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā saraksta ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki no trešajām valstīm.
"Tālāk visai grūti, teiksim kvalificētam darbaspēkam šīs prasības.
Valodu viņš nokārtoja, bet visai grūti ir profesionāli nokārtot eksāmenus, iegūt sertifikātu kā galveno atļauju praktizēt Latvijā, kur valoda ir viens no šķēršļiem.
Otrs – tomēr no postpadomju valstīm speciālistu kvalifikācijas pakāpe ir nedaudz savādāka – tur ir cita pieeja, citi tomēr medikamenti," atzina Atstupens.
Rīgas Austrumu slimnīcas pārstāvis Ēriks Kalniņš arī piemin līdzīgus šķēršļus ārstiem viesstrādniekiem no trešajām valstīm – sertifikāta atzīšanu, ja augstskola nav pabeigta Eiropas Savienības valstī, un latviešu valodas zināšanas.
"Jūs neiemācīsieties valodu pāris nedēļās. Mums ir bijis arī pozitīvs piemērs, tas attiecas uz vienu ārstu kolēģi, kurš pie mums nostrādāja ļoti ilgus gadus, pēc tautības indietis, beidzis Maskavas 1.medicīnas institūtu, un uzņemšanas nodaļā strādājot valodu apguva tādā līmenī, ka varēja gan runāt, gan rakstīt, gan komunicēt.
Mēs bijām ļoti apmierināti ar viņa darbu. Bet viņš aizbrauca uz dzimteni," teica Rīgas Austrumu slimnīcas pārstāvis.
Daugavpils reģionālās slimnīcas uzņemšanas nodaļā piecus gadus strādā ārsts no Baltkrievijas – ārsta statusā pieredzējuša ārsta vadībā.
"Dakteris ir daudz ko darījis, ārsta diploms viņam ir atzīts, citādi viņš nevarētu strādāt, viņš ir ieguvis augstākās pakāpes latviešu valodas zināšanas. Bet tas ir vienīgais precedents. Mums ik pa laikam ir kaut kādi piedāvājumi no citām trešajām valstīm, bet pēc tam, kad mēs izskaidrojam to situāciju Latvijā, kādā veidā viņi sāk strādāt, tad šī interese pazūd," sacīja Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Reinis Joksts.
Viņš saka – faktiski sanāk, ka, lai viesstrādnieki no trešajām valstīm varētu sākt strādāt kā ārsti speciālisti, nevis tikai ārsti, būtu jāiziet apmācība rezidentūrā attiecīgā specialitātē.
Savukārt profesiju sarakstu, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki, EM veidoja, pamatojoties uz darba devēju aptauju. Jautājot, kurās profesiju grupās saskata vislielāko iztrūkumu, stāsta EM pārstāvis Aldis Bukšs:
"Atsaucība no medicīnas iestādēm bija vismilzīgākā. Aptuveni 24 procenti no tiem, kas atsaucās bija medicīnas iestādes, 23 ārstniecības iestādes."
Tāpēc arī mediķus iekļāva sarakstā, Veselības ministrija atbalstījusi, taču mediķus no saraksta svītroja pēc mediķu arodbiedrības spiediena. Kāpēc tā bija pret, skaidro Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris:
"Tā vietā lai pateiktu, ka nākamgad un aiznākamgad valdība konsekventi turpinās iepriekšējo gadu kļūdu labošanu un visi tiek laipni gaidīti nozarē, pēkšņi tiek sūtīts signāls no Ekonomikas ministrijas puses: heijā, beidziet, nekādu algu pieauguma, mēs vienkārši ievedīsim viesstrādniekus!"
EM gan iebilst: ir pārprasts, nebija domu par mediķu no trešajām valstīm ievešanu vai vārtu plašu vēršanu migrācijai, tikai ar Ministru kabineta noteikumiem atvieglot piekļuvi Latvijas darba tirgum augsti kvalificētam darbaspēkam no trešajām valstīm.
