Tāpat noteikts, ka ārstniecības personām tiks apmaksāti ceļa izdevumi, ja Covid-19 slimnieka veselības stāvoklis neļauj apmeklēt ārstniecības iestādi, bet stacionārā ārstēšana pacientam nav nepieciešama. Tāpat tiks apmaksāta pulsa oksimetra noma un nepieciešamības gadījumā to piegāde mājās.
Izstrādātas arī dažādas manipulācijas ar Covid-19 saistītu pakalpojumu apmaksai, kā arī sekundārās veselības aprūpes speciālisti saņems riska maksājumu. Tas nepieciešams, lai veicinātu ārstniecības iestādes iesaistīties Covid-19 pacientu un kontaktpersonu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, piemēram, nodrošinot izmeklējumus.
Valdības noteikumu grozījumi arī paredz izmaiņas attiecībā uz ģimenes ārstu praksēm – lielāks uzsvars būs uz visas prakses kā komandas darbu. Tāpat noteikts, ka ģimenes ārstu prakses saņems papildu maksājumu par sasniegtajiem rādītājiem vēža skrīninga atsaucības uzlabošanā. Piemēram, šajā aspektā būtiska loma darbā ar pacientiem ir ne tikai ģimenes ārstam, bet arī māsai un ārsta palīgam, kuriem arī jānodrošina izglītojošais darbs ar pacientiem, tāpēc vismaz 30% no kopējā maksājuma būs jānovirza šiem speciālistiem.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
