Ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu trešdien iepazinās Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti kopsēdē, kurā piedalījās arī kolēģi no Sociālo lietu komisijas un sabiedrības veselības apakškomisijas un nozares eksperti.
Ārstu biedrība skeptiska par priekšlikumu palielināt ambulatoro pakalpojumu kvotas publiskajā sektorā
Viens no jautājumiem šajā ziņojumā bija: vai Veselības ministrija rīkojusies racionāli, pērkot veselības aprūpes pakalpojumus – izmeklējumus, dienas stacionāru un speciālistu pakalpojumus. Tos valsts pērk gan no valsts un pašvaldību, gan no privātajām iestādēm. Atbilstoši apmaksas nosacījumiem ambulatorie pakalpojumi ir rentabli.
Valsts kontroles 3.revīzijas departamenta direktore Inga Vārava stāstīja, ka “privātās veselības aprūpes iestādes, protams, ir ieinteresētas piedalīties cīņā par valsts iepirkumu, par valsts finansējumu, īpaši tajā daļā, kur ir rentabli pakalpojumi”.
“Tas, par ko mēs uztraucamies, ir, ka publiskajām ārstniecības iestādēm ir jānodrošina daudz plašāks pakalpojumu loks, arī ne tik rentablu pakalpojumu loks, bet tie ir tikpat, ja ne vairāk, nepieciešami sabiedrībai, tā ir 24 stundu aprūpe,” norādīja Vārava.
Valsts kontroles pārstāve pauda – svarīgi, lai publiskajam sektoram būtu iespēja sniegt šos izdevīgos pakalpojumus, lai varētu kaut nedaudz nopelnīt. Piemēram, revīzijā atklājās, ka 2014.gadā Kuldīgas slimnīca atteicās no rentablo radioloģijas pakalpojumu sniegšanas, apgalvojot, ka nav nepieciešamo investīciju, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti.
„Nacionālais veselības dienests noslēdza līgumu ar SIA „Vizuālā diagnostika” par radioloģijas pakalpojumu sniegšanu Kuldīgas pacientiem Kuldīgas slimnīcā. Te ir jāsaka, ka SIA “Vizuālā diagnostika” īpašnieks ar 50 procentiem daļu ir tas pats Kuldīgas slimnīcas valdes loceklis, tā kā tur zināma ieinteresētība ir bijusi,” stāstīja Vārava.
Ja ņem vērā, ka radioloģisko pakalpojumu rentabilitāte ir 30 procenti, slimnīcai būtu bijusi iespēja kaut daļēji pašai segt valsts galvotā kredīta maksājumus. Kuldīgas slimnīcas vadītāja Ivara Eglīša viedokli Latvijas Radio iegūt neizdevās, jo viņš šobrīd neatrodas Latvijā.
Veselības ministre Anda Čakša par Valsts kontroles priekšlikumu palielināt ambulatorās kvotas tieši valsts un pašvaldību iestādēm norāda, ka ne publiskajā, ne privātajā sektorā nav apmierinātas pacientu vajadzības, ir rindas, un naudas kopumā nepietiek.
Arī Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis par Valsts kontroles priekšlikumu izteicās skeptiski, norādot, ka nekad nav dzirdējis par to, ka īpašumu forma mainītu kvalitāti. Apinis sacīja, ka ir izbrīnīts par domu, “ka vajadzētu kaut ko nacionalizēt”.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš ar jautājumu vērsās pie Latvijas Veselības aprūpes un sociālo darbinieku arodbiedrības vadītāja Valda Kera, jautājot, vai piekrīt, ka vairāk ambulatoro pakalpojumu tagad būtu jāatgriež publiskajam sektoram. Keris atbildēja, ka vēlētos vispirms redzēt rakstiski Valsts kontroles ieteikumus, jo ziņojumā minētie ieteikumi atšķiras no komisijas sēdē izteiktajiem.
„Šeit ir tik daudz nesakritību, neatbilstību un neprofesionalitātes, ka tagad kaut kādā veidā izteikt par mutiski izskanējušām detaļām komentārus, tas būtu ļoti neapdomīgi. Mans viedoklis par ziņojumu kopumā ir tāds, ka tas nav pietiekami objektīvi un profesionāli veidots, lai to izmantotu par saistvielu turpmākajam darbam,” sacīja Keris.
Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks par Valsts kontroles ieteikumiem un rekomendācijām savukārt teica, ka šis ziņojums jāņem vērā un jau sen bija nepieciešamas zināmas vadlīnijas likumdošanas darbā. Paredzams, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumus deputāti turpinās apspriest.
Ģimenes ārsti nepiekrīt Valsts kontroles ziņojumam
Būtiskākais posms veselības aprūpē – ģimenes ārsts nav pieejams lielai daļai lauku iedzīvotāju, secinājusi Valsts kontrole. Galvenais iemesls - nepieejams sabiedriskais transports.
“Šis ir jautājums, kas pavisam noteikti ir jārisina sadarbībā ar pašvaldībām, jo pašvaldībām ir noteikts pienākums nodrošināt šo veselības aprūpes pieejamību, bet izpratne ir ļoti dažāda un skaidri nav definēts, ko skaidri saprot ar šo jēdzienu pieejamība,” norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontrole norādīja, ka ģimenes ārsti nepilda lielu daļu kvalitātes kritēriju, kā arī pacientus pie speciālistiem nosūta gandrīz divreiz biežāk, nekā to dara kolēģi citās Eiropas valstīs. Šos apgalvojumus par nepamatotiem uzskata ģimenes ārstu asociācijas.
“Tie ir tikai fakti, skaitļi, bet nav skatīti cēloņi, kāpēc ir izveidojusies tāda situācija,” uzsvēra Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
Veide pauda - Latvijā ģimenes ārstiem ir vairāk ierobežojumu, piemēram, uz dažām analīzēm drīkst nozīmēt tikai speciālists. Savukārt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska par kvalitātes kritēriju izpildi norādīja – sistēma nemotivē būt labākiem. Visērtāk ir būt viduvējiem.
“Jo mēs labāk strādājam, mēs izkrītam no vidējās aprites ģimenes ārstu darbā, un līdz ar to mūs pārbauda kontroles inspekcija,” skaidroja Kozlovska.
Juriste Solvita Olsena, izvērtējot šo ziņojumu, secinājusi, ka tajā ģimenes ārsti saņēmuši nepamatotus pārmetumus. Jo paši ģimenes ārsti par daudziem jautājumiem līdz šim cēluši trauksmi, bet nav sadzirdēti.
“Valsts kontroles atzinums ir ārkārtīgi kritiski vērtējams, jo saturiski Valsts kontrole ir izvērtējusi ārkārtīgi mazu ģimenes ārsta daļu,” sacīja Olsena.
Veselības ministre Anda Čakša, uzklausot ziņojumu, atzina, ka piekrīt lielai daļai pārmetumu. Taču sistēmā jābūt ne vien organizatoriskiem uzlabojumiem, bet arī finansējuma pieaugumam, lai samaksātu mediķiem.
“Viens ir procesa organizācija, otrs ir ārstu samaksa, tā ir saistīta ar pieejamību. Jo ļoti daudzi ārsti no ambulatorā sektora dodas privātajā sektorā,” pauda ministre.
