Ārsti oponē VK aizrādījumam par jauno mediķu ilgo rezidentūru

Latvijas Jauno ārstu asociācijā un Latvijas Ārstu biedrībā nepiekrīt Valsts kontroles aizrādījumiem par pārāk garo rezidentūras laiku topošajiem mediķiem Latvijā.

Revīzijā par cilvēkresursu pieejamību veselības aprūpes nozarē Valsts kontrole secināja, ka Latvijā daudzu ārstu specialitāšu rezidentūras studiju ilgums pārsniedz direktīvā „Par profesionālo kvalifikāciju” noteikto minimālo ilgumu. Savukārt Lietuvā un Igaunijā tas atbilst šīm minimālajām prasībām.

Uz to arī diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava: “15 specialitātes mums ir tādas, kur jaunie ārsti rezidentūrā studē vidēji gadu ilgāk, nekā direktīvā noteikts. Mēs nesakām, ka tas nav pareizi. Bet, ja salīdzinām studiju ilgumu, saturu un teorētisko un praktisko apmācību sadalījumu, tad redzam, ka tas būtiski neatšķiras no tā, kas ir Lietuvā vai Igaunijā. Tāpēc mēs aicinām ministriju pavērtēt, vai šī atšķirība ir pamatota.”

Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa puda, ka atsevišķām mediķu specialitātēm rezidentūras ilgums ir samazināts, piemēram, sejas un žokļu ķirurgiem. “Daudz izskanējis jautājums par bērnu psihiatriem. Tur šogad ir pirmā rezidentūra, kur ir saīsinātais laiks. Un ir pirmie signāli, ka šo pretendentu ir daudz vairāk,” pastāstīja Kļaviņa.

Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa un Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava

Taču Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Juris Jansons iebilda aizrādījumam par rezidentūras ilgumu. Turklāt Eiropā Lietuva un Igaunija par īsāku rezidentūras laiku tiekot kritizēti.

“Tas varbūt neatrisinātu darba resursu trūkumu. Mums vairāk jādomā, kā jauniešus, kas iet cauri šim procesam, ātrāk integrēt atbildīgākā darbā. Kādā veidā varam jau 3.kursa medicīnas studentus dabūt iekšā slimnīcā,” norādīja Jansons.

Turklāt viņš mudināja plaši atvērt rezidentūru vietu skaitu visiem topošajiem ārstiem.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Juris Jansons

Arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece nepiekrita, ka Latvijā jauno mediķu rezidentūras būtu par garu. Viņa uzsvēra, ka Eiropas direktīvā noteiktais laiks ir minimums: “Par to mazāk vienkārši nevar būt.”

Turklāt salīdzinot rezidentūru ilgumu ar Somiju, Zviedriju vai Vāciju, Latvijā tās esot ļoti īsas, norādīja Aizsilniece.

KONTEKSTS:

Valsts kontrole revīzijā par cilvēkresursu pieejamību veselības aprūpes nozarē secināja, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā. Trūkst vismaz 3 500 māsu un ap 300 vecmāšu; tikai 65% speciālistu pēc diploma saņemšanas paliek Latvijā. Arī paaudžu nomaiņa nenotiek efektīvi – 55% ārstniecības un atbalsta personu ir vecumā virs 50 gadiem.

Uz katastrofālo ārstniecības personāla trūkumu uzmanību šopavasar vērsa arī Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, analizējot ārstu un īpaši medicīnas māsu trūkumu Latvijā. Centrs atklāja, ka ārstniecības iestādes visā Latvijā izmisīgi meklē jaunos, arī gados jaunos kolēģus, taču veselības aprūpē viņi neienāk.  Trūkst ārstu, bet vēl katastrofālāks ir medmāsu trūkums.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti