Ārsti mēdz pārspīlēt ar antibiotikām bērniem

Infektologi izpētījuši, ka Latvijā ārsti mēdz pārspīlēt ar antibiotiku izrakstīšanu bērniem, kuri rudenī vai ziemā saslimst ar dažādām elpceļu saslimšanām, piemēram, smagu klepu vai deguna blakusdobuma iekaisumu. Turklāt galvenā problēma ir ne izrakstīšanas daudzumā, bet gan antibiotiku izvēlē. Proti, šie ārsti ar lielgabalu šauj pa zvirbuļiem - izvēlas nevis šaura spektra antibiotikas, bet gan plaša spektra. Ārsti brīdina - šo zāļu riskus pietiekami nenovērtē. Taču zāļu izrakstītāji mēdz taisnoties, ka pacienti paši lūguši antibiotikas, savukārt pacienti sūdzas - ārsti ieteikuši.

Sākoties iesnu, klepus un paaugstinātas temperatūras sezonai, poliklīniku ārsti izraksta arvien vairāk antibiotikas. Tomēr speciālisti aicina ģimenes ārstus nepārsteigties. Bērnu slimnīcas pediatre Jana Pavāre uzsver, ka vairākumā gadījumu bērniem antibiotikas nebūtu jāizraksta:

"Ja mēs runājam par vīrusa infekcijām, kas ir lielākā daļa no akūtajām saslimšanām, ar kurām slimo ziemas, rudens sezonas laikā, ir vīrusa izcelsmes saslimšanas. Tās nav jālieto, un tās arī nelīdz pret vīrusiem. Antibiotikas lieto tikai tad, kas ārstējam bakteriālas izcelsmes infekcijas, tātad tādas infekcijas, kuras izraisa baktērijas."

Antibiotiku izrakstīšanu pētījis infektologs Uga Dumpis sadarbībā ar Ģimenes ārstu asociāciju. Ja kopumā Latvija poliklīniku sektorā antibiotikasnozīmē salīdzinoši maz , tad problēmas atklājas antibiotiku izrakstīšanā bērniem ar elpceļu slimībām. Tās bērniem izraksta vairāk nekā vajadzētu, taču galvenais - ne tās, kuras vajadzētu.

"Mūsu pētījumi rāda, ka salīdzinoši daudz bērniem tiek lietotas plaša spektra antibiotikas jeb antibiotikas, kurām ir lielāka iespēja radīt rezistenci, rezistences baktērijas," stāsta Dumpis. "Piemēram, amoksicilīns/klavulanāts jeb tāda antibiotika, kuru bieži lieto vienkārši parasta penicilīna vai amoksicilīna vietā, lai gan ir kā pēc mūsu datiem šīm vecajām labajām zālēm varētu būt nepietiekami laba efektivititāte un aktivitāte."

Dumpis atklāj, ka divos pētījumos Latviju salīdzinājis ar Zviedriju un Lietuvu. Atklājās, ka Latvijā lieto vairāk kombinētās antibiotikas.

„Piemēram, šis amoksicilīns/klavulanāts esot garšīgāks, un zīdaiņu šo sīrupu ēd ar lielāku prieku nekā veco penicilīnu vai amoksicilīnu. Bet, protams, tas nav zinātnisks arguments, zināmā mērā absurds. It kā var saprast ārstus, viņi grib, lai mazais bērns norij sīrupu un viņam tas garšo, bet tās sekas ir pārāk vāji apzinātas,” skaidro infektologs. Piemēram, šai kombinētajai antibiotikai ir daudz biežāka blakne - caurejas zīdaiņiem.

Dumpis norāda arī vēl uz citām sekām:

"Jo plašāka spektra antibiotika tiek lietota, jo vairāk tā ietekmē normālo mikrofloru, kas ir zarnās un uz ādas. Lielāka varbūtība, ka izaugs, pāraugs šīs rezistentās baktērijas".

Infektologs arī saka - atšķirībā no daudzām valstīm, Latvijā ir pieņemts, ka ārsti iet mājas vizītēs pie slimajiem bērniem. Taču tam ir mīnuss. Patiesībā ārsti tieši savā vidē daudz labāk varētu noteikt slimības izraisītāju. Piemēram, viņi var veikt analīzes.

"Mums Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā jau vairāk nekā gadu izstrādāta stingra politika attiecībā uz antibiotiku nozīmēšanu,” Bērnu slimnīcas pediatre Jana Pavāre skaidro, ka antibiotiku nozīmēšanai vajadzētu būt stingram pamatojumam. Piemēram, Bērnu slimnīcā ir izstrādāta sava kārtība. Katra bērna medicīnas dokumentācijā ārstam ir jāaizpilda īpaša veidlapa.

„Es esmu paņēmusi līdzi to veidlapu, kur patiesībā ļoti konkrēti ārstam ir jāuzrāda, kādu infekciju viņš ārstē, kur infekcija ir lokalizēta, kā viņš iedomājas, kāds ir iespējamais izsaucējs un kāpēc izvēlas šādu antibakteriālo līdzekli,” stāsta pediatre.

Pavāre uzsver, ka nostāja medicīna ir skaidra - zāles jālieto tikai tad, kad tās nepieciešamas. Tāpēc katram ģimenes ārstam, lai arī cik noslogots viņš būtu, jāspēj atbildēt uz jautājumu - kāpēc es antibiotikas nozīmēju.

Par pārspīlēšanas cēloņiem neoficiāli izskan dažādas versijas. Piemēram, antibiotikas nozīmē - katram gadījumam - lai it kā būtu drošāk. Ārsti arī mēdz teikt - pacienti uzstāja, bet pacienti atkal mēdz norādīt - ārsti izvēlējās.

„Kad ir vajadzīga antibiotika? Antibiotika ir vajadzīga tad, kad kakla iekaisums, var būt streptokoks, kas izsauc," ģimenes ārste Jadviga Beļska min piemēru, kad viņa izraksta antibiotikas. Tā saukto streptokoka testu varot veikt LOR kabinetā un, ja analīzes ir pozitīvas, tikai tad nozīmē antibiotikas.

Infektologs Dumpis norāda, ka nevēlas dramatizēt - situācija ar antibiotiku izrakstīšanu Latvijā nav katastrofāla, taču tendence nav arī iepriecinoša. Kā būtisku risinājumu Dumpis nosauc e-veselību.

"Piemēram, Zviedrijā daudzos apgabalos ir tā- ja viens ģimenes ārsts lieto vairāk šī plašā spektra antibiotikas kā pārējie ģimenes ārsti rajonā, tad eveselības sistēma automātiski šos ekstrēmos variantus izfiltrē un viņš saņem epastu vai vēstuli, ka viņa patēriņš ir par tik un tik lielāks nekā citiem. Citi lieto, piemēram, 10 procentos gadījumu, viņš, piemēram, 25 procentos gadījumu.

Dumpis skaidro, ka, ieviešot e-veselību, ārsti zinās, ka viņiem seko līdzi un būs informēti par savu kolēģu izvēlēm. Savukārt valsts iestādes sistēmā redzēs, kuros novados vairāk lieto antibiotikas un kam jāsūta vēstules.

"Protams, ka jāvērš liela uzmanība tieši uz bērniem, jo kopumā ambulatorajā sektorā nav patēriņš tik liels, bet varbūt jāskatās struktūra šajā gadījumā - kam nozīmē un ko nozīmē," Veselības ministrijas pārstāve Biruta Kleina sola, ka par iespējamiem risinājumiem ministrija padomās. Ministrija par šo problēmu varētu spriest gan īpašā antibiotiku tēmai veltītai darba grupā, gan arī runāt ar galvenajiem speciālistiem.

Savukārt e-veselību Latvijā plānots ieviest pilotprojektā nākamā gada aprīlī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti