Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kārlis Guļevskis no izstūtīšanas 1949. gadā paglāba savu mazmeitu

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ziemeļkorejas kodolambīcijas: režīma izdzīvošana un globālās galvassāpes

Papildu līdzekļus ārstu pārvilināšanai uz laukiem Kurzemē vērtē divējādi

Ārsti Kurzemes pusē: Speciālistu pārvilināšanai uz reģioniem ar pabalstiem vien nepietiks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pavasarī līdz ar pirmajiem asniem izspraukusies ziņa par papildu 10 miljoniem eiro veselības nozarei. Šoreiz nauda paredzēta ārstu pārvilināšanu uz laukiem vai reģionu pilsētām. Galvenokārt tam paredzēts tērēt Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Kurzemē šo ziņu uztver divējādi, sakot, ka katrs klāt nākušais eiro ir noderīgs un nozīmīgs, taču ilgtermiņā ārstu atbalstam reģionos jāmeklē citi risinājumi.  

Pārcelšanas nosacījumos ir arī ierobežojumi

Iedarbinot pārvilināšanas mehānismu, kas reāli varētu sākt darboties šī gada beigās vai 2018. gada sākumā, pirmkārt, būs iespēja saņemt vienreizēju pabalstu piecu mēnešalgu apmērā, summa vārētu svārstīties atbilstoši kategorijai no 2000 līdz 4000 eiro.

Vēl varēs saņemt ikmēneša kompensāciju uzturēšanas izdevumu segšanai, un tie ir 200 eiro mēnesī. Tāda iespēja gan būs tikai vienu gadu. Otrā gada pirmajos sešos mēnešos šis atbalsts jau saruks līdz 70%, bet otrajā pusgadā līdz 30%. Šos līdzekļus varēs tērēt, piemēram, mitekļa īrei vai centieniem atrast sev dzīves vietu ilgtermiņā.

Ārstniecības iestādei jāatrodas vismaz 60 kilometru attālumā no galvaspilsētas, taču migrācija ārpus Rīgas būs ierobežota, situāciju izskaidro Investīciju un ES fondu uzraudzības departamenta direktors Jevgeņijs Blaževics.

„Mēs neatbalstām gadījumus, kad pārvācās no vietas, kur ir problēmas, uz citu vietu, kur ir problēmas, tāpēc mums ir virkne ierobežojumu, kur var doties,” norāda Blaževics.

“Piemēram, māsas arī no Rīgas nevar doties. Ārsti var pārcelties uz reģioniem, bet māsas nevar, jo mēs redzam, ka ar māsām Rīgā problēmas ir lielākas nekā reģionos. Mūsu mērķa grupa ir jaunās māsas, kuras tikko ieguvušas izglītību. Māsas, kuras ieguvušas izglītību, bet strādā ārpus savas nozares, kā arī māsas, kuras strādā ārzemēs. Ceram viņas ar šo atbalstu motivēt atgriezties atpakaļ un turpināt strādāt nozarē,” saka Blaževics.

Lai saņemtu kompensācijas, tieši ārstiem savi skati jāvērš nevis galvaspilsētas, bet Latvijas reģionu virzienā – gan uz reģionu pilsētām, gan lauku teritorijām, lai tur nodrošinātu pakalpojumu pieejamību.

Nepieciešams arī pašvaldību atbalsts

Dunikas pagasta ambulance atrodas apdzīvotā vietā Sikšņi, tā ir Latvijas pierobeža. Pagasta teritorijā savā telefonā vari arī saņemt ziņu par atrašanos ārpus valsts. Lai arī nomale, ambulancē ir pieejama neliela aptieka. Nodrošināti arī labi apstākļi ģimenes ārstu praksei, pat pacēlājs cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Ģimenes ārste Vija Stepanova pirms 36 gadiem uz Rucavu pārcēlusies no Mazsalacas. Vija varētu rakstīt memuārus par savu migrācijas ceļu un to, kā sagaidīta šajā lauku pagastā. Tad nevienam ārstam neesot prasīts, gribi vai negribi braukt uz laukiem, laiki bija citi. Kartē ar pirkstu parādīts, kur - un atlicis tikai sakravāt mantas.

„Kopmītnēs blakus istabiņā dzīvoja viens liepājnieks. Es viņam prasīju, kur tā Rucava atrodas?  Viņš sacījis, ka tā ir forša vieta. Tur ir alus bārs un izlejamais alus, kur strādājot viņa māsīca, un vēl Rucavā esot koris. Tā nu nodomāju, ja tur ir koris un alus bārs, ka tā ir kulturāla vieta. Vēl man piedāvāja tikko uzceltu Līvānu māju, jo man bija svarīgi nodrošināt ar dzīves vietu 7 gadus veco dēlu un abus vecākus, kurus ņēmu līdzi,” atceras Vija.

Pie Līvānu mājas esot bijuši vieni vienīgi dubļi, tad nu ārste labāk izvēlējusies citu vietu, kur vismaz esot augušas nātres, mājā gan nav bijusi elektrība un durvis.

Tā vēl joprojām ārste dzīvo Rucavas novadā un ar dzīvi pierobežā ir apmierināta. Tagad gan laiki ir citi.

Vija uzskata, ka daudz jādara tieši pašvaldībām, lai jaunais ārsts varētu sākt strādāt laukos. Vajadzīgs arī transports, ne tikai dzīvojamā platība.

„Nevar prasīt, lai jaunais students kā entuziasts metas pa galvu pa kaklu uz laukiem strādāt, ja viņam tur nav nodrošināti apstākļi. Jauna studente, piemēram, vēl nav nopelnījusi savu mašīnu, ar ko viņa tiks 15 kilometru attālumā pie tantes,” saka Vija.

Ārstu prakses nodošana joprojām nav sakārtota

Viens no atbalsta mehānismiem ir paredzēts ģimenes ārstu pieredzes nodošanai, kur uz atbalstu var pretendēt ģimenes ārstu prakses ārpus Rīgas. Tātad ģimenes ārsti, kuri jau sasnieguši pensijas vecumu, nodos savas zināšanas jaunajiem ārstiem, kuri nāks strādāt viņu vietā.  

„Ļoti labi, ka par to vispār domā un piešķir naudu. Ar to  ārsts varēs nopirkt gultu vai galdu, taču tas neatrisina visas problēmas. Valdības gaiteņos nosprūdis likums, kā ārsts nodos savu praksi jaunajam,” norāda Vija.

Likumīgi pašlaik to esot grūti izdarīt, spriež ģimenes ārsts no Liepājas Vilnis Mauliņš. Viņš gan labprāt izmantotu atbalsta iespējas.  

„Ja būs iespēja pārņemt vai pārdot praksi, vai atdot kādam citam, lai mani pieņem darbā uz pusslodzi vai mazāku, un es turpināšu apkalpot atlikušos pacientus, lai strādā jaunie. Atbalsta sistēma ir vajadzīga,” uzskata Mauliņš.

“Mūs no prakses vietas ir jāiznes ar kājām pa priekšu. Savu praksi vari likvidēt, vai nu nomirstot vai aizmūkot. Oficiāli to nevar nokārtot. Jautājumu cenšas sakārtot Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, bet likumdevēji tālu nav tikuši,” saka Mauliņš,

Atbalsta mehānismā paredzēts, ka prakse jānodod jaujam ārstam trīs mēnešu laikā, turpina ES fondu uzraudzības departamenta direktors Jevgeņijs Blaževics.

„Šajā gadījumā atbalsts paredzēts 50% no neizmaksājamās summas trīs mēnešu laikā ārstam, kurš nodod praksi. Kā arī mēs maksājam atbalstu jaunajam ārstam. Trīs mēnešu laikā jaunais ārsts tiek apmācīts un pārņem praksi un sniedz pakalpojumus tiem pašiem pacientiem,” skaidro Blaževics.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka jebkuri papildu līdzekļi ir noderīgi, taču ilgtermiņā tas nerisinās esošo situāciju. Viņa norāda, ka mērķauditorija tieši prakšu pārņemšanai Latvijā ir gana liela, taču ir kāds “bet” - tā neatrodas tikai Latvijas reģionos.

„Ir aptuveni 200 ārstu reģionos un pilsētās, kuri ir pensijas vai pirmspensijas vecumā. Tuvākajos piecos gados šai paaudzei vajadzētu nomainīties. Ir jautājums - kuri ir tie jaunie kolēģi? Nākamais, kāda būs viņu izvēle - kur strādāt? Gribu uzsvērt, ka ģimenes ārsti gados ir ne tikai reģionos, bet arī Rīgā. Pēc tam agri vai vēlu būsim spiesti domāt par problēmu, kas ir Rīgā un kā šos ārstus nomainīt,” brīdina Veide.  

Liepājas pašvaldība speciālistus piesaista jau vairākus gadus

Liepājas reģionālā slimnīca, sadarbojoties ar pašvaldību, jauno speciālistu piesaistei īpašu programmu īsteno jau no 2008. gada. Slimnīcas vadītājs Edvīns Striks skaidro, ka gadā šādiem mērķiem paredzēti aptuveni 40 tūkstoši eiro. Neraugoties uz valsts atbalstu, Liepājas pašvaldība turpinās īstenot arī savu programmu.

„Pirmsākumos vedām ārstus uz Liepāju ar lidmašīnu un vedam pat uz teātri, lai piesaistītu jaunos speciālistus, jo tad vēl nebija ko piedāvāt. Tagad, kad daļēji ir pabeigta slimnīcas renovācija, mums ārstus ir piesaistīt vieglāk, jo tas ir komplekss jautājums. Programma paredz finansējumu dzīvokļu īres segšanai,” stāsta Striks. 

“Uzskatu, ka mums ir veicies labi. Šo gadu laikā tā esam piesaistījuši 35 speciālistus, ne tikai jaunos, bet arī tādus, kuri uzreiz ieņem nodaļu vadītāju vietas,” viņš piebilst.

Pirmajā gadā īres izdevumus pašvaldība sedz 100%, bet ar katru gadu summa samazinās. 

Savā laikā uz Liepāju pārcēlās nu jau pilsētā labi zināms speciālists – Intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas virsārsts Ivars Krastiņš.

„28 gadus strādāju Stradiņa slimnīcā Rīgā. Tad dažādu iemeslu dēļ pārcēlos uz dzīvi Ventspilī un biju jau sagatavojies, ka tur - pilsētā ar rītdienu  - sagaidīšu laimīgas vecumdienas. Tomēr Liepāja mani tajā laikā pārpirka, jo viņiem bija, ko piedāvāt. Tas bija šis dzīvokļa jautājums. Pirmajā gadā varēja nemaksāt īri utt. Cilvēks var justies stabilāks un domāt, ko darīt tālāk – īrēt vai pirkt dzīvokli. Tāds atbalsts ir nozīmīgs. Tas nav gan vienīgais. Liepājā ir bērnu rotaļu grupa, kas jaunajiem vecākiem ir ļoti svarīgi,” stāsta Krastiņš.

Liepājas reģionālajai slimnīcai pašlaik visvairāk ir nepieciešami dežūrārsti uzņemšanas nodaļā, turklāt visu specialitāšu ārsti. Strādāt par dežūrārstiem cilvēkus ir arvien grūtāk motivēt, un tas vairs neesot jautājums pat par samaksu, spriež slimnīcas vadītājs.

Vēl vajadzīgs neirologs, nefrologs, dzemdību speciālisti. Lai arī Latvijā ginekoloģijas jomas speciālistu netrūkstot, problēmas ir citas.

“Ginekoloģija ir tā nozare, kur cilvēku ir daudz, bet viņi var nopelnīt patīkamākā veidā, nevis uzņemšanas nodaļā. Tā arī notiek, ka viņiem ir privātprakses, līdz ar to pieņemt dežūrās dzemdības un apskatīt ginekoloģiskus pacientus gribētāju nav tik daudz,” saka Krastiņš.   

Ir arī skeptisks vērtējums

Pašlaik uzņemšanas nodaļā strādā rezidente Aija Bundere-Evarte. Viņa varētu saistīt savu nākotni ar Liepāju, pagaidām gan darbu nevarot atrast viņas dzīvesbiedrs, kurš ir celtniecības nozares speciālists.

„Ar draugu izdomājām, ka mēs negribam palikt Rīgā. Pati esmu no Daugavpils. Izdomājām, ka gribam dzīvot pie jūras. Tā jau gadu esam Liepājā,” par pārcelšanos uz Liepāju stāsta Aija. 

Ārsts var pretendēt uz valsts atbalstu arī tādos gadījumos, ja viņš jau dzīvo un strādā kādā vietā reģionā un pēc rezidentūras grib tur turpināt strādāt. Jauno atbalsta programmu, ko plāno īstenot Latvijā, Aija vērtē skeptiski.

„Vai tas būs risinājums? Nezinu, vai tas reāli strādās. Ja cilvēks negrib, tad negrib. Piecus gadus tajā vietā jāstrādā, es pieļauju, ka var būt arī tā, ka cilvēki meklēs veidus, kā atmaksāt to naudu atpakaļ, ja viņš tur negribēs dzīvot,” pieļauj Aija.  

ES fondu uzraudzības departamenta direktors Jevgeņijs Blaževics skaidro, ka, lai saņemtu pārcelšanās pabalstu, ir arī jānoslēdz līgums un reāli jāpaliek tajā vietā strādāt turpmākos piecus gadus, tad var atbalstu izmantot divus gadus.

“Savukārt gadījumā, ja cilvēks atbrauc, bet nav drošs, ka vēlas konkrētajā vietā strādāt, viņam ir šis piedāvājums un iespēja turp doties uz sešiem mēnešiem, iepazīt vidi. Ja cilvēks tomēr nolemj palikt, viņš var pretendēt uz pārcelšanās pabalstu un turpināt saņemt pusotru gadu uzturēšanās kompensāciju,” skaidro Blaževics.

Paredzētais atbalsts mediķiem, kuri dosies strādāt ārpus Rīgas, darbosies līdz 2023. gadam. Lai arī ieviešanas procesam būs vēl nepieciešams aptuveni pusgads, savstarpējas sarunas ar ārstniecības iestādēm un ārstiem jau varot uzsākt tagad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti