Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Eiropa koncentrēsies uz mRNS vakcīnām

Panorāma

Saeimā spriež, kā ievērot sankcijas pret Krieviju

Iespēja saslimt ar Covid-19 joprojām augsta

Ārsti: Kamēr nav efektīvas Covid-19 ārstēšanas, vienīgā izeja – ierobežojumi vai vakcīna

Iespēja saslimt ar Covid-19 Latvijā joprojām ir ļoti augsta. Vakcinācija ir iespēja sevi un citus pasargāt no slimības, kas lielai daļai atstāj nopietnas sekas veselībai. Laikā, kad lielā sabiedrības daļa valda neuzticība konkrētu ražotāju vakcīnām, zinātnieki un mediķi aicina vēlreiz izvērtēt riskus un vairāk uzticēties speciālistiem. 

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Kārlis Rācenis norāda – nav jābūt ārstam, lai, salīdzinot vesela cilvēka un inficēta cilvēka plaušu attēlus, redzētu, cik lielas izmaiņas Covid-19 izraisošais vīruss atstājis plaušu audos. Vīruss organismā savairojas un izplatās strauji, vēl pirms cilvēks sajutis slimības simptomus. 

“Apmēram 12 stundu laikā no viena vienīga vīrusa var veidoties ap 1000 jaunu vīrusu. Un tie momentāli izplatās uz blakus esošām šūnām, un no katra jauna tūkstoša pēc 12 stundām atkal veidojas 1000 jaunu daļiņu. Tas process ir ārkārtīgi straujš,” skaidro Rācenis.

Sajūtot simptomus, vīruss ir jau inficējis šūnas un plaši izplatījies. Rācenis norāda, ka

joprojām – vairāk nekā gadu, kopš pasaule sadzīvo ar Covid-19 – zāļu paša vīrusa iznīcināšanai nav.

“Ārstēšanas mums šobrīd efektīvas nav, lai iznīcinātu pašu vīrusu. Tajā brīdī, kad cilvēks nokļūst slimnīcā, mums nav burvju zāles, kuras mēs varam iedot. (..) Diezin vai tādas zāles tiks iedotas tuvākajā laikā, būtībā viss tas, ar ko strādājam slimnīcā, ir komplikāciju ārstēšana, novēršana,” atklāj ārsts. 

Ārsti uzskata – ir tikai divi veidi, kā sevi pasargāt: stingri epidemioloģiski ierobežojumi vai vakcīna. Rīgas Stradiņa universitātes profesore Juta Kroiča norāda, ka jaunākie dati par vakcīnu efektivitāti norāda uz visu Latvijā lietoto vakcīnu iedarbīgumu.

“Šobrīd tādi dati ir zināmi un visas [vakcīnas] pasargā arī no šīm vieglajām formām un pārnešanas no cilvēka uz cilvēku.

(..) Vakcīnas galvenais mērķis, ka tās novērš smagu slimības norisi, novērš vakcinētā cilvēka nāvi. (..) Lai cilvēks netiktu līdz tai smaguma pakāpei, kad ir vajadzīga hospitalizācija,” atzīmē Kroiča.

Vakcinētajiem gan jārēķinās, ka dažas dienas pēc vakcīnas saņemšanas var būt slikta pašsajūta. Simptomi biežāk ir izteikti jaunākiem cilvēkiem, mazāk gados veciem. Bet ir arī izņēmumi.

Viņa stāsta: “Šie visi simptomi atgādina vieglu gripas saslimšanu. Tas lai būtu mierinājums, ka imunitāte strādā, veidojas antivielas un būsim pasargāti. Parasti šie simptomi izzūd dienas līdz divu dienu laikā. Ļoti reti ilgāk.”

Skaidrojot cilvēku satraukumu par iespējamām smagām vakcīnu blakusparādībām, speciālisti uzsver, ka šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti, – aptuveni viens no miljona, kamēr cilvēkiem, kas saslimuši ar Covid-19, risks saslimt vidēji smagi, smagi vai pat nomirt ir nesalīdzināmi augstāks. 

“Sekas pēc pārslimotas Covid-19 infekcijas, piemēram, neiroloģiskie, psihiskie, kognitīvie traucējumi, demence, koncentrēšanās spēju zudums, var būt daudz nopietnāki par vakcīnu izraisītām ļoti retām blakus parādībām,” atzīst profesore. 

Kroiča arī atgādina, ka Latvijā šobrīd nav apstiprināts neviens gadījums, kad cilvēka nāve tiktu saistīta ar vakcīnas blakusparādībām. Vakcīnu izvēlē viņa iesaka uzticēties speciālistiem un ārstiem. 

KONTEKSTS:

Līdz šim ES reģistrētas četras vakcīnas pret Covid-19, ko izstrādājuši uzņēmumi “BioNTech/Pfizer”, “Moderna”, “AstraZeneca” un  Beļģijas uzņēmums "Janssen Pharmaceuticals", kas ir ASV farmācijas milža "Johnson&Johnson" meitasuzņēmums Eiropā.

Liela daļa iedzīvotāju ir skeptiski noskaņota tieši pret “AstraZeneca” vakcīnām, ko veicināja informācija par retajām negatīvajām trombu veidošanas blaknēm. Lieldienu brīvdienās daudzviet pat vairāk nekā puse uz masu vakcinācijas centriem aicināto iedzīvotāju nevēlējās vakcinēties, tajā skaitā tāpēc, ka negribēja saņemt tieši “AstraZeneca” vakcīnas.  

Latvijā plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus pārējos sabiedrības locekļus, kas vakcināciju nav saņēmuši iepriekš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt