Vienpersoniski izsniegtas darbnespējas lapas ilgums samazināts par 15 dienām
Kopš septembra sākuma ārsts darbnespējas lapu vienpersoniski drīkst izsniegt vien uz laiku līdz 30 dienām kādreizējo 45 dienu vietā. Ja darbnespēja ir ilgāka, tad pacients obligāti jānosūta pie cita ārsta. Viņš savukārt izvērtē, vai darbnespēja ir jāturpina. Ja pie šī ārsta slimnieks netiek, tad darbnespējas lapa jāslēdz. Kopš reformas pagājuši divi mēneši, un ārsti jau pamanījuši, ka jaunā sistēma pacientos rada spriedzi.
„Viņš nervozē, uztraucas, jo es jau arī esmu viņam pateikusi, ka likumdošana ir tāda un ka viņam ir jādabū speciālista slēdziens..." - tādi novērojumi ir Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājai Līgai Kozlovskai. Viņa savā ģimenes ārsta praksē Balvos pamanījusi, ka līdz ar jaunajiem nosacījumiem arvien vairāk pacientu pie otra ārsta pēc atzinuma dodas par maksu: „Tomēr diemžēl tieši vairāk parādās arī maksas speciālistu slēdzieni. Tas nozīmē, ka valsts kvotā pacienti nevar iekļauties šo 30 dienu laikā, bet, lai to teiktu par visu valsts līmeni, ir vairāk jāpēta, es vairāk varu pateikt no sava personiskā viedokļa".
Pie daudziem speciālistiem nākas gaidīt garās rindās. Ģimenes ārstei piemēri nav ilgi jāmeklē: „Pie tā paša traumatologa mums jābrauc uz blakus rajonu vai uz otru blakus novadu, tur vai jāsarunā maksas konsultācija... Laikā nevar to visu dabūt," saka ārste.
Kozlovskas praksē nav bijuši gadījumi, ka garo rindu dēļ darbnespējas lapa pacientam jāslēdz. Viņas pacienti vai nu apmeklējuši ārstus par maksu, vai arī viņi pierakstīti pie zemāka līmeņa vietējiem speciālistiem, kamēr jāgaida vizīte universitātes līmeņa slimnīcā.
Jāatgādina, ka ģimenes ārsti jau noteikumu rakstīšanas laikā brīdināja Veselības ministriju. Kozlovska skaidro, ka pirms reformas valstij bija jāpievēršas ārstu pieejamības problēmai: „Pašreiz pie ļoti, ļoti ierobežotajām valsts kvotām, šis apmeklējumu skaits palielināsies pie valsts apmaksātajiem ārstiem vēl vairāk un tajā pašā laikā viņi būs vēl nepieejamāki, jo darbnespējas gadījumu skaits valstī, es domāju, īpaši nesamazinās".
Ārsti: Jaunie noteikumi veicina maksas aprūpi
Skeptiski noskaņots par jauno kārtību ir arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis. Viņš piekrīt, ka sistēma ir vērsta uz to, lai pacients saņemtu nosūtījumus un izmeklējumus ātrāk. Taču Princis norāda uz ēnas pusi:
„Tas ir Latvijas pamatvirziens pēdējos četrus, piecus gadus - veicināt maksas aprūpi..." Princis uzskata, ka arī šie jaunie noteikumi turpina vērt pacientu durvis uz maksas medicīnu. Saistībā ar jauno kārtību Princis piemin kādu ģimenes ārstu ne pārāk reklamētu praksi. Proti, ja pacients nespēj 30 dienu laikā apmeklēt ārstu speciālistu, tad viņš var doties konsultēties par darbnespējas turpināšanu arī pie kāda cita ģimenes ārsta kā pie otrā ārsta.
„Tiesa, mums ir jāpieņem, ka divas galvas ir labāk nekā viena. Kaut kur jau tomēr otrs ārsts ir skats no malas. Ir jāatzīst, tur ir savi plusi. Bet var arī būt formāli, iespējams, - ka divi ģimenes ārsti izlemj, ka tiešām šinī gadījumā būtu izdevīgāk pacientam turpināt slimot, jo dažās situācijās viņš nevar aizbraukt pie tā maksas speciālista," stāsta Princis.
Vēl jāpiebilst, ka jaunā kārtība neattiecas uz vairākām pacientu grupām, piemēram, vēža, astmas, kaulu lūzumu, cukura diabēta pacientiem un arī grūtniecēm.
Ministrija: Otras ārstniecības personas piesaiste ir ļoti noderīga
Taču atšķirībā no ģimenes ārstiem, nekādu šaubu par jauno kārtību nav šīs ieceres šūpulī - Veselības ministrijā.
„Tas ir ļoti, ļoti vērtīgi, jo katrā gadījumā, ja ir šī slimība, kas velkas ilgstoši, tad otras ārstniecības personas piesaiste ir ļoti noderīga..." -veselības ministre Ingrīda Circene no „Vienotības" jauno sistēmu slavē. Jo, viņasprāt, ieguvējs ir tieši pacients. Ministre uzskata, ka divi ārsti spēs pieņemt labāku lēmumu par pacienta ārstēšanu. Uz jautājumu, vai pacientam ir reālas iespējas nokļūt pie ārsta speciālista līdz darbnespējas lapas beigām, ministre gan tik viennozīmīgi neatbild. Viņa uzreiz atgādina, ka otrs speciālists var būt ne tikai neirologs vai LOR, bet arī kāds cits ģimenes ārsts:
„Bet katrā gadījumā tiek piesaistīta otra ārstniecības persona. Un arī tas nāca no pašiem mediķiem, tas bija ārstu ieteikums tad, kad mums bija galveno ārstu speciālistu padomes. Un es uzskatu, ka tas bija vērtīgs priekšlikums, un tas arī tiek realizēts".
Abas ģimenes ārstu asociācijas gan ieceri kritizēja. Savukārt to atbalstīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Tās vadītāja Līga Menģelsone norāda, ka, protams, darba devēju pārstāvji ir par to, lai darbnespējas lapas tiktu izsniegtas adekvāti. Taču Menģelsone norāda uz vēl kādu citu būtisku aspektu:
„Protams, no tādas sociālās drošības un sociālā aspekta vienmēr jāskatās, kāda ir situācija reģionos. No vienas puses, mēs, protams, negribam, lai darba devējs pārmaksātu un lai izmantotu šo jautājumu kādiem citiem mērķiem, bet tajā pašā laikā, kad ir reāla situācija un vajadzība - [jautājums,] kāda ir situācija reģionos. Vai vispār pieejams ir ģimenes ārsts, feldšeris, un tad par kvalitāti," saka Menģelsone.
Valstij darbnespējas lapas maksā ap 50 miljoniem latu gadā
Izmaiņas darbnespēju lapu izsniegšanas kārtībā atbalstīja arī Labklājības ministrija. Motivāciju skaidro ministrijas pārstāve Jana Muižniece:
„Tādēļ, lai būtu šī papildu kontrole, lai ģimenes ārsti vienpersoniski nevarētu pagarināt šīs darbnespējas lapas".
Nepilnas 28 darba dienas - tik ilgs pērn bija vidējais darbnespējas laiks, ko apmaksājusi valsts. Te gan nav ieskaitītas pirmās desmit slimošanas dienas, kuras apmaksā darba devējs.
Darbnespējas lapu apmaksai valsts izlieto aptuveni 50 miljonu latu gadā. Labklājības ministrijas pārstāve Muižniece norāda, ka darbnespējas gadījumu skaits pēdējo 12 gadu laikā pakāpeniski audzis. Proti, 2000.gadā no visiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem 9 procenti bija ņēmuši darbnespējas lapas, taču pērn - 22 procenti.
„Tā pakāpeniski ir pieaudzis. Mums tā sabiedrība kļūst slimāka. Kā redzam no tendencēm, ka nepārtraukti trūkst naudas veselības aprūpei. Līdzekļi trūkst, tātad sabiedrība veselāka nekļūst," secina Muižniece.
Pērn valsts apmaksāja aptuveni 210 tūkstošus darbnespējas gadījumu. Cik apmaksā darba devējs, nav zināms. Tomēr sūdzību skaits pēdējos gados par darbnespējas lapu izsniegšanu ir salīdzinoši neliels - starp diviem un trim simtiem gadā, stāsta Veselības inspekcijas pārstāve Valentīna Berga:
„Šīs sūdzības, ko saņem, tas nav tāds īsti rādītājs, jo jāsaprot tas, ka valstī, ja tiek saņemtas gadā inspekcijā, piemēram, 300 sūdzības par darbnespējas lapu pamatotību, tas nenozīmē, ka tas ir ļoti liels skaitlis. Jūs saprotiet, cik dienā, nedēļā un mēnesī un gadā vispār tiek izsniegtas darbnespējas lapas".
No pērn saņemtajām 248 sūdzībām, Veselības inspekcija par pamatotām atzinusi 58, tātad katru ceturto. Tomēr jauno darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību Veselības inspekcijas pārstāve Berga atbalsta, viņasprāt, nopietni slimiem pacientiem tā dod iespēju ātrāk saņemt specializētu ārstēšanu:
„Nu tad tas, ka tu sāc viņu vilkt uz lapas, tam taču nav nekādas jēgas! Vispirms ar vienu medikamentu, tad pieliek otru, tad vitamīnus...un tad beigās uzraksta vēl peldēšanu... Un, ja zini pacientu desmit gadu, tad ko - tu tagad viņu izpeldināsi ceturtajā mēnesī?"
Analizēs darbnespējas iemeslus
Veselības ministre Ingrīda Circene atzīst, ka ārstu speciālistu pieejamība noteikti ir jāuzlabo:
„Protams, mēs varētu gribēt, lai rindas ir mazākas. Tas ir mērķis, uz ko mēs ejam, kāpēc mēs prasām papildu finansējumu. Modelis, lai ir kā Skandināvijas valstīs, ka vajadzētu līdz 30 dienām tikt pie speciālista, ja ir hroniska saslimšana. Vienā otrā gadījumā šī gaidīšanas rinda pat ir īsāka, bet citā gadījumā - tie ir vairāki mēneši, kas mūsuprāt nav pareizi".
Tā kā slimības lapās netiek rakstītas pacientu diagnozes, šobrīd Latvijā nav datu par darbnespējas iemesliem. Tiesa, daudzas valstis pēta, kādi ir vadošie darbnespējas cēloņi, lai ar tiem cīnītos, jo darbnespēja valstij izmaksā dārgi. Ministre Circene norāda, ka līdz ar e-veselības sistēmas ieviešanu, ministrijai būs vairāk datu:
„Tas, ko mēs esam pašreiz izdarījuši tā sauktā e-veselības projekta ietvaros, mēs esam savietojuši darbnespējas lapas atvēršanu un slēgšanu kopā ar diagnozēm un ārstniecības procesu. Tas ir ļoti būtiski, jo mēs nevarējām pat veikt analīzi pa diagnožu grupām, jo nebija savietojamas bāzes".
Tas nozīmē, ka tad arī varēs uzzināt - cik vidēji ilgi ar kādām slimībām Latvijā cilvēki slimo. Tad Veselības ministrija šos datus analizēs, pārrunās ar nozaru galvenajiem speciālistiem, taču asas kustības, piemēram, konkrētu vidējo slimošanas termiņu noteikšanu diagnozēm ministrija nesola.
