Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS). “Gaiļezers”. Covid nodaļā iestājas kārtējais pacients.
Bet rezidenti Kristaps Eglītis un Liene Zvaigzne appūš viens otru ar dezinfekcijas līdzekli, jo tikko iznākuši no kārtējās palātas.
Kristaps strādā Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļā, taču šobrīd atsaucies aicinājumam strādāt Covid nodaļā. Tieši tāpat rīkojās kolēģe.
"Kad saņēmām otro vakcīnas devu, brīvprātīgi pieteicāmies darbam šeit, frontes līnijā, Covid nodaļā. Uzskatu, ka tas ir ne tikai mūsu kā ārstu uzdevums, bet arī kā Latvijas iedzīvotāju uzdevums - palīdzēt blakus esošajiem cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās, pārvarēt šo pandēmiju," skaidro Kristaps Eglītis.
"Tā arī ir tāda papildus drošības sajūta, ejot pie šiem Covid pacientiem. Lai gan tie tērpi dod drošības sajūtu, tā vakcīna ir papildus drošība," uzsver RAKUS rezidente Liene Zvaigzne.
"Protams, ka ir nedaudz bail un tie skati ir apokaliptiski, bet mēs saprotam, ka tas ir uz mūsu pleciem," atzīst Kristaps Eglītis.
"Šobrīd slimnīcās arī parastajās nodaļās ir tik daudz to Covid pacientu, ka izvēles nav, mēs tāpat ikdienā ar viņiem saskaramies. Arī mums tā ir laba pieredze," turpina Liene Zvaigzne.
"Vienalga cilvēki iet ciemos un infekcija izplatās nekontrolēti. Un tas nozīmē, ka infekcijas avots var būt jebkurš," uzsver RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.
Neatliekamās medicīnas centra vadītājs uzskata, ka mums visiem vienkārši ir jāsaņemas un jāiztur vēl kāds laika posms. Pat tas, ka slimnīcas nav paralizējuši tikai Covid pacienti, jau ir laba ziņa.
"Mēs arī esam ne tikai ārsti, bet tādi paši iedzīvotāji. Mums arī gribas tikties, svinēt jubilejas un iet uz teātri un beidzot iepirkties lielajos tirdzniecības centros. Vajag vēl paciesties. Un būs labi! Būs labi, nu nevar visu laiku būt slikti. Un es domāju, ka tie ierobežojumi darbojas. Jo saslimstība arī katastrofāli nepieaug," norāda Višņakovs.
Kovid pacientu iespējas pārvietoties ir ļoti ierobežotas. Palātu viņi nedrīkst pamest.
"Visi pacienti, lai cik smagi būtu, ja var parunāt, viņi ļoti vēlas mājās. Grūti šeit ir, vienās palātās būt," saka Kristaps Eglītis.
Bet īpaši grūti esot redzēt, cik strauji var pasliktināties veselības stāvoklis. Nāve Covid nodaļās ir ikdiena.
Kristaps Eglītis atzīst, ka nevar pierast pie nāves. Tos, kuri iet uz ballītēm un neievēro drošības pasākumus, viņš aicina atnākt un paklausīties, kā ārsti runā ar mirušo pacientu tuviniekiem.
"Mēs savu atbildību esam uzņēmušies un pašaizliedzīgi darām savu darbu, bet tam darbam jēga ir maza, ja pārējie iedzīvotāji nedala šo atbildību ar mums un neievēro šos noteikumus," uzsver Kristaps Eglītis. "Šie pielāgošanās – vilkt maskas un netikties, tas nav daudz prasīts. Protams, tas uzsit asinis."
Jaunie mediķi tagad ikdienu ģērbjas aizsargtērpos, lai ārstētu pacientus. Viss, ko viņi lūdz citiem, ir ievērot jau sen zināmo. Mazgāt rokas. Ievērot attālumu. Nēsāt masku.
