Ārsti: Gandrīz katra otrā ģimene neļauj transplantēt aizgājušo tuvinieku orgānus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šogad Latvijā vēl nav veikta neviena sirds transplantācija un bijusi tikai viena aknas pārstādīšana, lai gan gaidītāju saraksts ir gana garš un valsts šīs operācijas apmaksā. Būtiska ir orgānu saderība, bet ne tikai. Vissvarīgākā ir atļauja mirušā cilvēka orgānus izmantot. Un šajā jomā ārstiem klājas visgrūtāk. Gandrīz katrā otrajā sarunā seko atteikums, jo ģimenei bail lemt mirušā vietā. Taču daudzi pat nezina, ka savu izvēli dzīves laikā iespējams paust arī internetā un to jebkurā brīdī var mainīt. 

31. augustā Baibai Baronei paliktu 28 gadi. Nekādu īpašu tradīciju svinībām nebija, bet viena gan.

"Torte "Cielaviņa". Tā bija jādabū uz 31. datumu, par jebkuru cenu bija jāsameklē..." stāsta Baibas mamma Māra Barone.

Jau trešo gadu mamma pie savas Baibas iet uz Ziepniekkalna kapiem. Meitas dzīvība bija atkarīga no naudas un no donora orgāna – aknām. Kad Veselības ministrija atkal un atkal atlika valsts programmu, naudu saziedoja līdzcilvēki. Sekoja garas dienas Tartu slimnīcā, gaidot donoru. Un, kad tas beidzot bija, Baiba jau bija pārāk vārga.

"Pietiekami liels bums bija sacelts. Cilvēki ir sapratuši, kas ir orgānu transplantācija. Vienīgais, ko es gribu teikt,

padomājiet par tiem slimniekiem, jo jūsu piederīgais, kas jau ir ceļā uz viņu sauli, viņam nevajadzēs ne sirdi, ne aknas, ne nieres, ne plaušas. Bet šeit vajag!" uzsver Māra Barone. 

Ārsti atceras - tolaik, kad Baiba bija redzama ziņās un interneta portālos, runāt ar ģimenēm bijis vieglāk. Cilvēki saprata, jo Baibai vajag. Tagad atkal seko atteikumi. Apmēram puse sarunu ar piederīgajiem beidzas negatīvi. 

Ģimene baidās uzņemties atbildību, jo aizgājējs dzīves laikā nav paudis savu gribu. Tādēļ atbilde ir - nē, kategoriski nē. 

"Šiem pacientu tuviniekiem ir ļoti grūts brīdis. Viņi iziet cauri ellei! Ir agresija, noliegums, šausmas. Un tas ir tas brīdis, kad mēs vēl varam palīdzēt kādam citam! Caur sāpēm un bezcerību!"

stāsta Intensīvās terapijas nodaļas vadītājs Ģirts Freijs.

"Tā ir cieņpilna procedūra, operācija ar augstāko prioritāti," uzsver Nacionālā transplantācijas koordinācijas centra vadītājs Jurijs Bormotovs.
 
Kopš maija vidus spēkā ir arī likuma izmaiņas. Tās nosaka - ja aizgājējs nav paudis savu attieksmi reģistrā, viņa attieksmi pauž ģimene, un aizliegums vai atļauja izmantot orgānus jāiesniedz rakstiski. Ģimenei vaicā - kāda bija aizgājēja attieksme, nevis viņu pašu. Tāpat daudzi joprojām nezina, ka savu gribu var izteikt elektroniski - portālā "latvija.lv". No 2021. gada savu attieksmi varēs paust arī e-veselībā. 

"Vienmēr ir jāpatur prātā, ka šo gribu var mainīt! Cilvēks dzīves laikā var mainīt, piemēram, ja ir pārdomājis, ka vairs nevēlas," skaidro Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.
 
Līdz šim tikai divi ar pusi tūkstoši cilvēku ir pauduši savu gribu. 

"Aktivitāte nav pārāk liela, bet es domāju, ka sabiedrība ir jāinformē par tiem, kas gaida šo orgānu, šo veidu, cik tas ir būtiski... Tiem, kam šī ir vienīgā ārstēšanas metode," norāda Janka.

Latvijā jaunu sirdi gaida astoņi cilvēki, aknas - septiņi, nieres - 35 un plaušas - viens. Šogad veikta viena aknu transplantācija un 21 nieres transplantācija no mirušiem donoriem. Četras nieres pārstādītas no dzīviem donoriem. 

Skaties LTV dokumentālo filmu "Otra iespēja. Orgānu transplantācija" vai lasi par citiem donoru un transplantācijas stāstiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti