Lielākā daļa no smagi savainotajiem pacientiem bija nolēmuši pašu spēkiem sagatavot malkas krājumus ziemas sezonai. Agrāk vienkārši tika pasūtīta jau gatava malkas krava, bet tagad cilvēki nolemj paši sazāģēt un saskaldīt atvesto baļķu kravu.
Nereti kādreiz iegūtās prasmes skaldīt ar cirvi aizmirsušās. Vai arī nupat iegādātais zāģis vai malkas skaldītājs ir tikpat bīstamas ierīces kā ierocis, ja tiek darbinātas un lietotas, neievērojot visus drošības nosacījumus un prasības, kas minētas instrukcijā.
“Pārsvarā tie ir cilvēki, kas strādājuši mājās ar mājas instrumentiem. Izmaksas ir pieaugušas un radījuša vēlmi pašiem darīt to, ko agrāk neveica, un izmantot ierīces, ko cilvēki nepārvalda,” zināja stāstīt Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs Kalvis Pastars.
Savainojumi, kas gūti ar dažādām mehāniskām ierīcēm un darba instrumentiem, ir ārkārtīgi kropļojoši. Pēc smagas operācijas sekos ilgs rehabilitācijas periods, un bieži vien pacientam paliks gūtās traumas sekas.
“Palīdzēju draugam skaldīt malku, un aizgāja šķērsām. Pārcirtu īkšķa cīpslu, iecirtu artērijā,” pastāstīja Mikroķirurģijas centra pacients Jānis Pētersons.
“Visas problēmas sākas, ja neievēro darba drošību. Tāpat, ja cilvēks ir noguris, beidzam darbu, jo nogurumā cilvēks biežāk veic neuzmanības kļūdas,” norādīja Pastars.
Ārsti aicina pieaugušo domāt par bērnu drošību, gan iesaistot dažādos palīgdarbos, gan nosūtot brīvlaikā padzīvot pie vecvecākiem.
“Ir bērni, kas piedalās saimniecības darbos, un tas ir forši, bet ir jāizdomā, vai bērns to spēj. Šomēnes veicam rekonstrukciju četrgadīgai meitenītei, vienu pirkstu varējām piešūt, otru nē,” pastāstīja mediķis.
Ārsti atgādina, ka, gūstot traumu, pēc iespējas ātrāk jāizsauc neatliekamā palīdzība un jāsameklē arī amputētā ķermeņa daļa. To nedrīkst dezinficēt un saldēt.
