“Ja aptauja rāda, ka lielākai daļai šis darbs tagad tiek pagarināts un viņi velta vairāk laika, lai veiktu šo administratīvo darbu, lai strādātu un skatītos monitorā, nevis veltītu laiku, izmeklējot pacientu, tad tas nav tas, ko sabiedrība gaidīja no e-veselības,” stāsta Ārstu biedrība eksperts, ģimenes ārsts Andris Baumanis.
Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja, ka aptaujā 60% ārstu norādīja, ka strādā ilgākas darba stundas e-veselības problēmu dēļ, savukārt 30% atzina, ka piedevām velta mazā laika pacientiem, "bakstoties datorā".
Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija veikusi līdzīgu aptauju. Asociācijas vadītāja Sarmīte Veide atzina, ka rezultāti ir līdzīgi - 70% ārstu atzīst, ka strādā ilgākas stundas e-veselības problēmu dēļ. Viņa gan arī norādīja, ka
kopš 8.jūnija esot vērojam uzlabojumi ātrumā un nav bijuši sistēmas traucējumi.
Lai gan sākotnēji sistēmas veidotāji paredzēja, ka apmēram 90% ārstu strādās ar lokālu programmu datorā, kas būtu ātrāk un vienkāršāk, aptaujas dati atklāj, ka vairāk nekā trešā daļa turpina strādāt ar e-veselību interneta pārlūkā.
"Jo jebkura lokālā programma, tās ir reālas izmaksas un tie ir 50-60 eiro mēnesī, kas katru mēnesi ārstam ir jāmaksā. Un, ja valsts ir veidojusi šo sistēmu, tad jebkurā gadījumā visi domā, ka tas būtu jāfinansē valstij. Katrā gadījumā, mans kolēģis, kas strādā Zviedrijā, saka tā – šo lokālo programmu viņam piedāvā pašvaldība, visu nodrošina, tai skaitā IT atbalstu, un nav nekādu problēmu. Latvijā tu pats izvēlies, pats slēdz līgumu un par to maksā," skaidro Baumanis.
Atsaucoties uz personīgo pieredzi, sacīja, ka neesot grūti izrakstīt darbnespējas lapas vai receptes elektroniski. Taču grūtības rodas pacientam aptiekā, jo farmaceits izrakstīto recepti bieži vien sistēmā neredz un pacients nevar saņemt zāles. Ārsts arī norādīja, ka tādi ārējie faktori kā interneta ātrums, interneta joslas platums, ārstu datorprasme darba ātrumu sistēmā būtiski neietekmē – traucējumi lielākoties saistīti ar pašu tās darbību.
Informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti, kas analizē un meklē risinājumus e-veselības sistēmas uzlabošanai, norāda, ka tās ieviešana savulaik bijusi sasteigta.
Sistēmas veiktspējas testi, iespējams, nebija sekmīgi, un tās ieviešana varētu būt bijusi politisks lēmums.
Pašlaik speciālisti meklē labāko risinājumu esošās sistēmas pārveidei, lai tā strādātu ātrāk un darbībā neveidotos sastrēgumi, jo daudziem ārstiem tā joprojām apgrūtina ikdienas darbu.
Speciālisti konstatējuši, ka sistēma atbilst 2011. gada prasībām un daļa risinājumu ir novecojuši.
"Mēs nepiedalījāmies veiktspējas testos, līdz ar to mēs nevaram pateikt, kādi viņi ir bijuši vai nebijuši. No tā, cik esmu informēts, šie veiktspējas testi nebija sekmīgi. Jautājums, kāpēc viņu pieņēma, diemžēl nav pie mums, un tas ir politisks lēmums bijis. Cik es zinu, šis lēmums bija pieņemts pirms esošās ministres stāšanās spēkā," Latvijas Televīzijai stāstīja uzņēmuma "Analytica" pārstāvis Uldis Miķelsons.
Tomēr darbs pie uzlabojumiem devis arī pirmos rezultātus - sistēma kļuvusi stabilāka, turklāt samazinājies lietotāju skaits, kas lūdz palīdzību. Speciālisti norāda, ka sistēmu iespējams modernizēt, taču tas prasīs daudz laika.
Informāciju tehnoloģiju kompānijas "Santa monica networks" vadītājs Uģis Bērziņš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja, ka kopš aprīļa, kad tika veikta aptauja, ir notikuši sistēmas uzlabojumi un
pašlaik nav tādu brīžu, kad sistēma nestrādā.
Viņš teica, ka, ja kādas problēmas tiek novērotas, tad tie ir atsevišķi incidenti, nevis problēma pašā sistēmā. Kompānija strādājot ar e-veselības infrastruktūru. "Sistēma ļoti kompleksa, ļoti daudzas komponentes. Liela daļa pat nav sistēmas iekšienē, bet ir saistīta ar citām organizācijām. Piemēram, pieslēgšanās caur "latvija.lv". Vēl esot problēmas, kas saistītas ar funkcionalitāti, bet ar to nodarbojoties citi speciālisti.
KONTEKSTS:
No 2018. gada 1. janvāra uzsāktā obligātā valsts e-veselības sistēmas lietošana paredz, ka darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite ir tikai elektroniska. Jau pirmajā darbības dienā sistēmā bijuši ilgstoši tehniski traucējumi, un pirmajās dienās ne visi ģimenes ārsti vispār izmantoja šo sistēmu.
E-veselības sistēmas izveidē kopumā tika ieguldīti 15 miljoni eiro, un finansējums vajadzīgs arī ikgadējai uzturēšanai.
Vēl pērn izskanēja kritika par to, ka sistēma pašlaik darbojas tikai elektronisko recepšu un slimības lapu izsniegšanai, lai gan, sākot sistēmas izstrādi, bija paredzētas daudz plašākas funkcijas un vairāk informācijas par pacientiem.
