Panorāma

Latvijā strauji samazinās slaucamo govju skaits

Panorāma

Panorāma

Ārsti aicina: Domā, ko dari! No traumām un pārslodzes var izvairīties

Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari” traumētos pacientus satiek apmēram mēnesi pēc notikuma, kas uz visiem laikiem maina viņu dzīvi. Ārsti rehabilitologi atgādinās par vissvarīgākajām lietām, ko nedarīt, lai šajā ātrvilcienā nebūtu jāiekāpj, un arī to, cik bīstama ir pārslodze darbā.

Ātrā palīdzība, reanimācija, operācija, tad, iespējams, vēl viena vai vairākas. Trauma pret paša gribu ieliek ātrvilcienā, kurā pēc asām sāpēm, bezmiega naktīm un tuvinieku asarām seko nākamā pietura, kas saucas “Kā dzīvot tālāk”.

Uz galvas ūdenī

“Tās ir tādas traumas, cilvēks paliek lielākoties uz mūžu riteņkrēslā. Tas nav tikai riteņkrēsls. Tā nav tikai pārvietošanās citādi. Nestrādā lielākā daļa orgānu,” brīdina  “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle.

“Ja ļoti gribas lēkt, nu, labi, zaldātiņā. Salauzīsi kājas… Bet tās varbūt arī sadzīs. Bet es neredzu iemeslu lēkt uz galvas ūdenī. Nerunājot par nezināmām vietām. Bet pat zināmās vietās var būt akmens, baļķis. Jebkas,” saka Anda Nulle.

Batuts

“Man šermuļi iet pa kauliem, ja es redzu batutu, kur nav tīkls. Ja tur kāds lec, es eju klāt. Man jau ir tāda stadija! Nu nedrīkst! Ja batutam nav klāt tīkls, nedrīkst ļaut nevienam bērnam, pat ja ir augstākā sporta meistarības klase. Krievu rulete. Trāpīs, netrāpīs…”  turpina  “Vaivari”  vadītāja.

Pārslodze darbā

“Cilvēki ar infarktiem nonāk arī 40 gados, tas pats attiecas uz insultu, pat jaunāki par 40, šajā vecumā šīs saslimšanas ir daudz smagākas. Un dod invaliditāti,” brīdina Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Inese Svikliņa.

“Pārslodzes ir ļoti sliktas! Man patīk šis teiciens, ka Dieviņš ir sirsniņu uzvilcis uz noteiktu pukstu skaitu. Un, ja mēs viņus ātri iztērējam, viņi ātri beidzās. Katra pārslodze sirdi, asinsvadus, tāpat arī locītavas ātrāk nogalina,” saka Svikliņa.

Ekstrēmie sporta veidi

“Skrituļošana, skeitbords. Visiem ļoti patīk. Super! Bet lietojam aizsargķiveres. Padomājam, vai mums ir ceļu, elkoņu sargi. BMX sargi. Diemžēl arī no šiem aktīvajiem un jaukajiem pasākumiem pie mums nonāk cilvēki, kas, ja izdzīvo, pavada savu dzīvi riteņkrēslā,” atzīst Nulle.

“Nevar būt tā, ka es šodien izdomāju un rīt skriešu 5 kilometrus. Tas ir bīs-ta-mi!”  uzsver ārste.

“Īstenībā visas šīs traumas, nu labi, ne visas, lielākā daļa, ir novēršamas. Un es vienmēr domāju, ka ārstu uzdevums ir stāstīt, stāstīt, stāstīt.

Nu, lūdzu, domā, ko tu dari. Izmanto savas smadzenes, lai pasargātu savu rumpi,” saka Nulle.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti