Ārstēties Valgā grib, taču nosacījumus nezina

Ja pacients no Latvijas pie ārsta uz slimnīcu citā valstī dodas kājām, tad, visticamāk, runa ir par Valgas slimnīcu Igaunijā. Valkas iedzīvotājiem pārrobežu medicīna ir bijusi aktuāla, vēl pirms spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par plānveida medicīnas pakalpojumiem. Līdz šim par konsultācijām pie ārstiem Valgas slimnīcā Latvijas iedzīvotāji maksājuši no savas kabatas, taču direktīva maina situāciju.

Tā dēvētās dvīņu pilsētas Valka un Valga daudziem iedzīvotājiem ir kā viens vesels, jo katra diena paiet abās valstīs. „Es tikai uz Igauniju eju, es zinu, ka ir cilvēki, kas uz Igauniju iet ļoti reti,  bet es eju katru dienu ..." saka Zane Brūvere. Valkā viņa ar ģimeni dzīvo divarpus gadus. Savukārt uz Valgu Zane dodas iepirkties, viņa izmantojusi arī tā saukto depozītu sistēmu.

„Tur, piemēram, var pat aiziet ar bundžām un plastmasas pudelēm un nodot, tu rūpējies par dabu, tu dabū riktīgi labu naudu atpakaļ," skaidro Zane.

Latvijas pusē šādas sistēmas nav, un nav arī, piemēram, slimnīcas, jo to krīzes laikā slēdza. Valgā gan ir daudzprofilu slimnīca. Taču Zane ārstēties Igaunijā neplānojot:

„Es, piemēram, nekad neieplānotu plānveida medicīniskos pakalpojumus Igaunijā, ne jau tikai valodas barjera, bet arī mentalitāte un kas cits, es tad tomēr izvēlētos doties tās divas stundas uz Rīgu un plānotu visas iespējamās procedūras tomēr Rīgā," saka Brūvere.

Tomēr ārstēšanās Valgas slimnīcā vismaz kādu daļu Latvijas iedzīvotāju interesē. Un tās arī nav tikai medijos bieži pieminētās dzemdētājas. Valgas-Valkas stāsts arī labi varētu iederēties jaunās Eiropas Parlamenta un Eiropas padomes pārrobežu direktīvas kontekstā. Direktīva atrunā kārtību, kā iedzīvotāji citā Eiropas valstī var saņemt plānveida pakalpojumus.

Tomēr Latvijas Radio ievēroja, ka par direktīvu pagaidām labi informēts ir retais. „Man meita uzzināja, ka tur ir dakteris, tā kā es slimoju ar osteoporozi. Šeit dakters saka tā, ka operācija jātaisa. Meita mani pieteica, tāpēc es uz turieni braucu..." saka sazvanītā Regīna, kura dzīvo Latgalē. Pie ārsta gan Regīna dodas uz 200 kilometru attālo Valgas slimnīcu. Valkā dzīvo viņas meita. „Ļoti laipns dakteris, ļoti gudrs, ļoti uzmanīgs, ļoti laipns," klāsta Regīna. Ar Valgas slimnīcas ārstu Regīna runā krievu valodā. Pie ārsta pierakstīties neesot viegli, jo rindas ir garas. Taču cena par šo maksas pakalpojumu esot simboliska.

Arī valcēniete Selga apmeklē ārstu Igaunijas pusē Valgas slimnīcā. „Nu, es vienkārši esmu iesākusi pie tās dakteres iet, man viņa ļoti patīk, ar viņu var aprunāties kā ar mammu. Man patīk vispār Igaunijā iet, tur ļoti laba attieksme," norāda Selga. Viņa uz Igauniju seko savai ginekoloģei, kura kādreiz pieņēma Valkas slimnīcā, pirms to slēdza. Tagad ārste strādā Valgā.

Arī Selga Valgā izmanto maksas pakalpojumu, jāmaksā  ir aptuveni 15 eiro. Taču, iespējams, atbilstoši pārrobežu direktīvai Selga varētu atgūt vismaz daļu samaksātās naudas. Taču par direktīvu Selga pat neesot īpaši interesējusies.

Veselības ministrijas pārstāve Biruta Kleina norāda, ka pacientam, ārstējoties ārpus Latvijas, jāzina vairāki apstākļi. „Ja pacients ir izlēmis doties uz citu valsti, tad viņam ir jāsaprot vairākas lietas. Pirmkārt, tiks atmaksāts tikai tāds pakalpojums, ko var saņemt Latvijā, kas ir pakalpojumu grozā. Otra lieta, ka tā nauda, ko dabūs atpakaļ, ir tā summa, cik šāds pakalpojums  maksā Latvijā, nevis Francijā, Anglijā vai citur," saka Kleina.

Vēl jānorāda, ka vispirms pacientam par pakalpojumu citā valstī jāsamaksā pašam un tad, atgriežoties Latvijā, ar čekiem un citiem maksājuma dokumentiem jāvēršas Nacionālajā veselības dienestā. Atgūt gan var tikai to summu, kādu par pakalpojumu ārstam maksā Latvijā.

Latvijas Radio Nacionālajā veselības dienestā uzzināja, ka pagaidām par pārrobežu direktīvu dienestā interesējušies maz iedzīvotāju. Direktīva stājās spēkā 25.oktobrī, un tā attiecas uz Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīm, kā arī uz Šveices konfederāciju.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti