Viss sākās šajā nedēļā ar zvanu medicīnas sabiedrībai „Ars” Rīgā. Jautājums bija, vai var atnākt un ielūkoties savā medicīnas kartē. Pēc ilgāka laika apmeklējot to pašu ārstu speciālistu citā poliklīnikā, bija jāprecizē, kādas zāles šeit iepriekš bija izrakstītas. Operatore atbildēja, ka ar medicīnas karti var nākt iepazīties jebkurā laikā. Taču ierodoties „Ars” reģistratūrā un uzrādot pasi, sekoja atteikums – nē, ar savu medicīnas karti pacients iepazīties nevar.
„Pacientam viennozīmīgi un pilnīgi skaidri ir likumā noteiktas tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem,” norāda pacientu tiesību speciāliste, zvērināta advokāte Solvita Olsena. Viņa arī atgādina, ka pacienta informācija nav ārstniecības iestādes privātīpašums, tā pieder pacientam. Turklāt tiesībām iepazīties ar medicīniskiem dokumentiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme, lai pacients varētu saņemt kvalitatīvu pakalpojumu un informāciju, kas ir nepieciešama ārstēšanai.
„Svarīgi, lai ārstniecības iestāde pacienta tiesības īsteno tādā veidā, lai var sasniegt šo tiesību mērķi un jēgu. Ļoti bieži ārstniecības iestādes izvēlas tādus nepamatotus ierobežojumus, ka faktiski nevar sasniegt šo tiesību mērķi. Līdz ar to mums ir pamats uzskatīt, ka ārstniecības iestāde nepamatoti un pret likumā noteikto kārtību ierobežo pacientu tiesības,” skaidro Olsena.
Advokāte norāda, ka Pacientu tiesību likums viennozīmīgi paredz, ka pacientam ir tiesības iepazīties ar medicīnas dokumentiem un ārstniecības iestādei jānosaka efektīva un pacientam pieejama tiesību īstenošanas kārtība. Arī Datu valsts inspekcija s pārstāvis Jānis Kāršenieks uzsver, ka jebkurai personai ir tiesības iepazīties ar saviem datiem, arī sensitīvajiem datiem, tajā skaitā ambulatorajā kartēm.
Taču kā liecina minētais piemērs, medicīnas sabiedrībā “Ars” reģistratūrā liedz iepazīties ar medicīnas karti. “Ars” direktore medicīniski organizatoriskos jautājumos Gunta Babauska vispirms norāda, ka pacientam ar interesējošo informāciju vislabāk iepazīties ārstējošā ārsta kabinetā vai pie konsultanta, kas sniedza konsultanta slēdzienu.
„Bet, ja pacients vēlas iepazīties ar savu medicīnisko dokumentāciju ārpus ārsta vizītes, tad pieprasot reģistratūrā, reģistratore, protams, neizsniedz ambulatoro medicīnisko karti, jo diezgan bieži pacientiem rodas jautājumi, lūdz reģistratorei komentēt medicīnisko dokumentāciju, mēs to nepieļaujam,” skaidro Babauska.
Babauska norāda, ka svarīgs ir mērķis, kādēļ pacients vēlas iepazīties ar karti, piemēram, ja nepieciešami kādu diagnostisko vai laboratorisko izmeklējumu kopijas saskaņā ar cenrādi. Taču, ja pacients vēlas savas ambulatorās kartes izrakstu, tad jāraksta iesniegums un par to jāmaksā 15 eiro, jo šo dokumentu gatavo ārsts.
Taču, ja vēlas iepazīties ar medicīnas karti, esot jāvēršas pie reģistratūras vadītājas, kura piesaistīšot ārstniecības personu, kas var palīdzēt pacientam un kuras klātbūtnē var paskatīties medicīnas karti. „Drīkst paskatīties šo kartiņu klātbūtnē, ja pacients atļauj trešajai ārstniecības personai, kas ir māsiņa un kura nav piedalījusies ārstniecības procesā, drīkst paskatīties zāles un pateikt, tās ir viņa tiesības,” saka Babauska.
Par šādu kārtību gan sižetā minētajā stāstā pacientu neinformēja. Tomēr kopēt medicīnas karti gan medicīnas sabiedrība “Ars” pacientiem liedz, norāda medicīnas iestādi pārstāve: “Karti kopēt mēs nedodam, jo pacients jau nesapratīs, kas tur ir rakstīts, zinot ārstu rokrakstus.”
Par šādu apgalvojumu pārsteigta ir pacientu tiesību speciāliste Solvita Olsena. Viņa uzsver, ka atbilstoši likumam pacients savu medicīnas karti var lietot visos likumā noteiktajos veidos, tajā skaitā lasīt, kopēt, fotografēt.
