Latvijas Televīzija ārkārtas situācijas laikā paplašinājusi saturu, kuru tā tulko arī zīmju valodā. Surdo tulki pieejami preses konferencēm un virknei raidījumu internetā.
"Mēs esam būtiski palielinājuši ziņu un informatīvo raidījumu surdo tulkošanu. Surdo tulku nodrošinām "Panorāmai". Ārkārtas paziņojumiem nodrošinām surdo tulku internetā. Esam ieviesuši arī slīdošo lentu Latvijas Televīzijas [ziņu izlaidumos]," norāda Latvijas Televīzijas programmu direktore Rita Ruduša.
Tomēr vecāki cilvēki un cilvēki laukos internetu, iespējams, nelieto. Latvijas Televīzija ievērojami uzlabojusi informācijas pieejamību ārkārtas situācijas laikā internetā, tomēr vēl aizvien nav sajūtas, ka cilvēki ar dzirdes traucējumiem caur televīziju tiktu tikpat informēti, kā citi, stāsta Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidente Inese Immure.
"To var izmantot tie, kam ir internets, dators un planšetdators, un kuri seko.. Mēs uzsākām sarunas ar LTV, lai vismaz papildus dienas ziņām 18.00, kuras mēs redzam gan internetā, gan televīzijā ar tulku, lai papildus tiktu pārraidītas ar tulkojumu zīmju valodā arī preses konferences un ziņu speciālizlaidumi, jo ir vecāka gada gājuma cilvēki, kuri paliek ārpus ziņām. Piemēram, dienas centrā Rīgā ir gandrīz 240 klienti un no tiem tikai 40 cilvēkiem ir internets," saka Immure.
Immure gan norāda, ka tiem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kuri lieto internetu, pirmo reizi ir sajūta, ka informācijas ir absolūti pietiekoši. Viņa norāda, ka ļoti pretimnākošs bijis arī Ministru kabinets, kurš ļoti operatīvi nodrošinājis surdotulku preses konferencēm pēc Ministru kabineta sēdēm. Tikmēr Latvijas Televīzijas programmu direktore Rita Ruduša skaidro – no nedzirdīgo kopienas tiekot gaidīta statistika, lai saprastu pieprasījumu pēc surdotulka aktīvākas iesaistes tieši televīzijā.
"Mums šobrīd nav datu par to, cik cilvēkiem no nedzirdīgo kopienas nav pieejams interneta pieslēgums. Esam iesnieguši lūgumu - cik liels ir to skaits, kuriem ir tikai lineārā televīzija pieejama kā avots. Kad mums būs šāda statistika - domāsim tālāk," pauda Ruduša.
Tikmēr Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidente Inese Immure norādīja, ka nedzirdīgie, kuriem nav pieejams internets, jau tagad tiek informēti, piemēram, nosūtot viņiem īsziņas.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes valdes locekle, sabiedrisko televīziju pārraugošā Ieva Kalderauska Latvijas Radio norādīja, ka televīzijā nedzirdīgo informēšanai uzsvars tiekot likts uz slīdošās ziņu lentas un papildu saturs ar surdotulkojumu pašlaik nav paredzēts.
Savu atbildi rakstiski sniedza arī Labklājības ministrija. Tajā norādīts, ka likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" ir noteikta kārtība, kā jāapziņo iedzīvotāji, tomēr specifisku noteikumu tieši par to, kā sniedzama informācija cilvēkiem ar redzes, dzirdes un citiem uztveres traucējumiem, neesot.