ĪSUMĀ:
- Latvijas ārpolitikas virsmērķis – neatkarības neatgriezeniskums, drošība un Satversmes vērtības.
- Izaicinājums – strauji mainīga politiskā vide, arī Krievijas militāra rakstura provocējošas darbības.
- Rinkēvičs par nopietnākajiem uzskata hibrīddraudus.
- Latvijas ārpolitiku ietekmē ASV, Ķīnas, ES un Krievijas attiecības.
- Latvijas attiecības ar ASV veidojas labāk, nekā cerēts.
- ES valstu intereses saglabājas visai atšķirīgas.
- Ķīnai arvien augošas ambīcijas.
Mūsu ārpolitikas virsmērķis ir Latvijas neatkarības neatgriezeniskuma nodrošināšana, drošības veicināšana un Satversmē noteikto vērtību stiprināšana. Tas ārlietu dokumentos paliek nemainīgs. Taču strauji mainīga ir politiskā vide – to atzīst gan pētnieki, gan arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”), raksturojot turpmāko gadu.
“Tā ka lielā mērā Latvijas ārpolitikas galvenais uzdevums ir turēt acis vaļā, daudz strādāt ar sabiedrotajiem,
turpināt to politiku, kāda līdz šim ir bijusi, reaģējot uz izmaiņām,” saka Rinkēvičs.
Tās, pēc ministra domām, lielā mērā noteiks attiecību četrstūris: Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Ķīna, Eiropas Savienība (ES) un Krievija. Un tas, kas notiks šajā attiecību modelī, lielā mērā veidos notikumus plašā spektrā – no politikas un drošības līdz tirdzniecībai un ekonomikai. Un tā nav īsti prognozējama vide, atzīst eksperti.
“Šobrīd ir ļoti interesanti dzīvot kā pētniekam, kā starptautisko attiecību ekspertam, kā žurnālistam, bet diezgan neomulīgi kā vienkāršam cilvēkam, pilsonim, iedzīvotājam. Jo principā tā vide ir diezgan tramīga,” secina Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
“Atšķirībā no iepriekšējiem ziņojumiem šo es varēju lasīt kā tādu labu kriminālromānu,
kurš ir ļoti labi strukturēts, ir skaidri galvenie varoņi, ir skaidrs, kurš, iespējams, ir noziedznieks un kā šo noziegumu atrisināt. Bet, nopietni runājot, šis tiešām ir ļoti nopietns ziņojums,” vērtē Latvijas Universitātes (LU) Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa.
Ziņojumā norādīts, ka mums galvenie drošības izaicinājumi ir Krievijas militāro spēju nostiprināšanās un militāra rakstura provocējošas darbības, kas uzskatāmi parāda Krievijas vēlmi gūt priekšrocības sāncensībā ar NATO. Lai gan reālu incidentu iespējamība šobrīd vērtējama kā zema, tas var mainīties salīdzinoši īsā laikā.
Ministrs par nopietnākajiem uzskata hibrīddraudus: “Tas, kas sāk satraukt arvien vairāk, – mēs 2018. gada martā visi sekojām līdzi un reaģējām attiecībā uz tā saucamo Skripaļu lietu Lielbritānijā. Pagājušogad mēs redzējām, ka ir noticis uzbrukums Berlīnē cilvēkam, kur Vācijas varasiestādes šobrīd ļoti nopietni tur aizdomās Krievijas specdienestus. Tātad arī šāda veida faktiski hibrīdoperācijas.
Mēs redzam, ka šādi hibrīduzbrukumi, netradicionāli uzbrukumi notiek. Un, kā uz tiem reaģēt, mēs joprojām meklējam labāko atbildi.
Tas ir tas bīstamākais.”
Bet ir arī labās ziņas.
Attiecības ar stratēģisko partneri ASV veidojas labāk, nekā varēja cerēt.
ASV ir atbalstījušas gan NATO spēku izvietošanu mūsu reģionā, gan piešķīrušas papildu finanses Baltijas valstu aizsardzībai. Sadarbību ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju ārlietu ministrs raksturo kā lielisku, un tam piekrīt arī pētnieki.
“Kā saka – neskaties tik daudz tvītos, skaties vairāk darbos. Un tie darbi jau līdz šim vismaz militārajā jomā ir bijuši pozitīvi. Šeit ir bijusi ASV klātesamība, ir stiprinātas arī mūsu militārās spējas – tā ka ļoti labi! Lai gan tas, ko daudzi atzīst, – kopējā atmosfēra, protams, ir pabojājusies,” saka Sprūds.
Ne visai laba gaisotne arī Eiropas Savienībā, kur valstu intereses saglabājas visai atšķirīgas. Un lielo ārpolitikas veidotāju četriniekā it īpaši pret Ķīnas arvien augošajām ambīcijām tās pozīcijas nav spēcīgas..
“Un tā viena no bažām ir tā, ka ES šajā četrstūrī stūrī kļūst par vienu tādu nelielu un varbūt pat pārtrauktu taisnīti, kurai nav lielas ietekmes uz to, kā attiecībās savā starpā risina Ķīna, Krievija un ASV,” norāda Ozoliņa.
Daudz kas būs atkarīgs arī no apstākļiem, kas pagaidām ir neskaidri, piemēram, Trampa impīčments vai pārvēlēšana, arī “Brexit” ietekme uz turpmākajiem politiskajiem lēmumiem.
“Mūsu pamatuzdevums šajos apstākļos ir tīri no tāda ārējās drošības viedokļa nepazust no radara, palikt nosacīti, kā saka, žogam šajā pusē, ņemot vērā tās ārkārtīgi daudzās, bieži vien asās izmaiņas, kas notiek pēdējo gadu laikā un kas, visticamāk, arī 2020. gadā turpināsies. Tā ka
faktiski pamatuzdevums paliek nemainīgs. Problēmas ir, kā reaģēt uz pēkšņajām, straujajām situācijas izmaiņām,” saka Rinkēvičs.
