Īpaši viņš uzteic prezidenta pausto par nepieciešamo ANO Drošības padomes reformu, paplašinot tās sastāvu un nodrošinot vismaz vienas nepastāvīgās locekles vietu Austrumeiropas valstu grupai, kā arī ierobežojot veto tiesību izmantošanu. Arī citos jautājumus pausta Latvijas pozīcija, kas atbilst Rietumu demokrātisko valstu nostājai, vērtē Skudra.
"Salīdzinājumā ar prezidentu [Andra] Bērziņu, par prezidenta Raimonda Vējoņa runu var pilnīgi droši un ar pārliecību teikt, ka tā ir Rietumu demokrātiju kopuma vai Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts prezidenta cienīga runa.
Par to nerodas ne mazāko šaubu, gan aplūkojot jautājumus, kas ir skarti, gan arī aplūkojot pozīcijas, kas ir iezīmētas, kaut arī ne vienmēr ļoti konkrēti un precīzi," vērtēja Skudra.
Pēc viņa sacītā, pēc Vējoņa runas ANO nerodas jautājumi, vai Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts un vai tā atbalsta šo starptautisko organizāciju pozīciju.
"Ļoti būtiski, kas arī prezidenta Vējoņa runu stipri atšķir no prezidenta Bērziņa runām, ir viedoklis, kas ir formulēts saistībā ar notikumiem Ukrainas austrumos, Krimas aneksiju un Krievijas lomu šajos notikumos.
Tas ir diezgan drosmīgi. No otras puses, varētu teikt, ka tas acīmredzot liecina par prezidenta skaidru viedokli par to, ka šis konflikts acīmredzot Eiropas Savienības un Krievijas attiecībās saglabāsies arī turpmākajos gados," sprieda Skudra.
Jau ziņots, ka Latvijas prezidents trešdienas, 30.septembra, vakarā runā ANO Ģenerālajā asamblejā rosināja ierobežot veto tiesības ANO Drošības padomes dalībvalstīm, bloķējot organizācijas pieņemtus lēmumus.
Tāpat viņš akcentēja, ka vēl nesen ANO Drošības padome nespēja savlaicīgi reaģēt uz notikumiem Ukrainā, kur bija vērojama Krievijas agresija, kā arī „lidojuma MH17 upuriem tika atņemta iespēja meklēt taisnīgumu starptautiskajā tribunālā, kas varētu noskaidrot patiesību par to, kas notrieca šo civilo lidmašīnu”.
Vējonis arī mudināja lielāku uzmanību pievērst nelegālās migrācijas pamatcēloņiem, nostiprinot konfliktu novēršanas iespējas.
