Šodienas jautājums

Šodienas jautājums: par ko liecina procesi, kas varētu būt sākušies Krievijas iekšienē? (ar surdotulkojumu)

Šodienas jautājums

«Šodienas jautājums»: vai Krievijas mēģinājumi slēpt kara noziegumus traucēs izmeklēšanā?

Šodienas jautājums: par ko liecina procesi, kas varētu būt sākušies Krievijas iekšienē?

Ārpolitikas eksperts: Putina šī brīža situāciju sašūpotu tikai Krimas zaudējums

Krievijas prezidenta Vladimira Putina šī brīža situāciju sašūpotu tikai tas, ja Ukrainai izdotos atkarot Krimu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas Jautājums" sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktora pienākumu izpildītājs Kārlis Bukovskis.

Viņš uzsvēra, ka pašlaik nav gaidāma Kremļa uzvedības maiņa.

"Putina šī brīža situāciju sašūpotu tikai tas, ja Ukrainai izdotos atkarot Krimu. Tā būtu situācija, kad viņš savas "specoperācijas" laikā būtu vairāk zaudējis, nekā ieguvis," sacīja pētnieks.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis piekrita, ka rīvēšanās Kremlī ir ierasta lieta. Tā nenozīmē, ka varam sagaidīt kādas izmaiņas. Viņš atgādināja, ka jau 20 gadus Krievijā tiek depolitizēta sabiedrība, lai tā neuzdotu jautājumus, bet tā vietā pasīvi patērētu Kremļa sniegto informāciju.

"Šobrīd liela mēroga izmaiņas [Krievijas sabiedrībā] nav manāmas. Jāatceras, ka Krievijā ir vairāk nekā 140 miljoni iedzīvotāju, atsevišķu simtu vai tūkstošu iedzīvotāju neapmierinātība uz kopējā fona diemžēl nesasniedz kritisko masu. "

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti