ĪSUMĀ:
- Krievija līdz šīm raķetes izmēģināja savos ūdeņos, tagad – pie Latvijas, Polijas, Zviedrijas.
- Krievija neinformēja Latvijas Aizsardzības ministriju par mācībām.
- Pētnieks: Krievija atgādina par savām interesēm reģionā.
- Pētnieks: Sabiedrībai nav pamata reālam satraukumam.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Latvijas Radio skaidroja, ka līdz šim Krievija raķešu šaušanas mācības rīkoja savā ekonomiskajā zonā pie Kaļiņingradas un šī būs pirmā reize, kad mācības notiek tik tuvu Latvijas teritorijai.
Turklāt Krievija vienlaicīgi rezervējusi gaisa telpu šaušanas mācībām arī pie Polijas un Zviedrijas krastiem, pastāstīja Garisons.
Aizsardzības ministrijas pārstāvis norādīja, ka šādas mācības noteikti ir spēka izrādīšana un parasti, lai neradītu saspīlējumu, par tām informē kaimiņvalstis, bet šoreiz Aizsardzības ministrija saņēma informāciju pastarpināti no Civilās aviācijas aģentūras, kurai prasīts slēgt gaisa telpu.
Arī pēc ministrijas lūguma informēt par mācībām Krievija vien apliecināja, ka mācības notiks, bet detalizētāku informāciju nesniedza, izvēloties “ne to caurspīdīgāko rīcību”.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, ārpolitikas eksperts Māris Cepurītis intervijā Latvijas Radio atgādināja, ka katrai valstij ir tiesības rīkot šādas mācības, bet Krievijai ir savi iekšējie poligoni, kur var to darīt, līdz ar to mācību rīkošana pie citu valstu robežām ir signāls šīm valstīm. Šādas raķešu mācības demonstrē Krievijas militāro kapacitāti un arī spēju bloķēt Baltijas valstis - šādas darbības jūrā atturētu palīdzības saņemšanu no NATO sabiedrotajiem.
Pētnieks atgādināja, ka Krievija izsenis izrāda savas intereses Baltijas reģionā, un ar šādām mācībām tā atgādina, ka ir liels militārais spēlētājs reģionā.
Turklāt ar raķešu mācībām Krievija cenšas arī ietekmēt informācijas telpu, jo ir temats, par ko runāt, “un mēs tagad runājam par Krievijas militāro varenību”, norādīja Cepurītis.
Viņš gan uzsvēra, ka sabiedrībai nevajadzētu uztraukties – raķešu šaušana izklausās skaļi, bet tie nav iebrukuma draudi.
Turklāt tehniski Krievijai, iespējams, arī būtu kapacitāte iebrukt reģiona valstīs, bet jāskatās arī uz praktisko pusi - viena lieta iebrukums, cita lieta - kontroles saglabāšana, jo iebrukuma gadījumā Krievija iegūtu vairākus miljonus ļoti neapmierinātu baltiešu, tāpēc šādu iespēju nevajadzētu uztvert kā reālu, bet Krievija vēlas parādīt, ka ir spēcīgākais spēlētājs reģionā.
Cepurītis arī pašreizējās rietumvalstu un Krievijas attiecības nesauc par jaunu Auksto karu, jo atšķirībā no Aukstā kara laikiem, kad bija divi līdzvērtīgi spēlētāji – ASV un PSRS, šobrīd Krievijas ekonomika nav tik spēcīga. Krievijai ir reģionālā vara, bet tai vairs nav tādas globālās nozīmes.
Rīgas ielās Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji lielākoties atzīst, ka par Krievijas raķešu mācībām nemaz nav dzirdējuši un arī nesaskata būtisku apdraudējumu drošībai. Tiesa, atsevišķi ļaudis vienlaikus vērtē, ka Krievijas militārās mācības ir varas izrādīšana, citi norāda, ka tas publiskajā telpā tikai aizēno citas, būtiskākas problēmas valstī.
KONTEKSTS:
Krievijas Jūras spēki laika posmā no 4. līdz 6.aprīlim, no plkst.6.00 līdz 18.00 gaisa telpā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi. Krievija ir aicinājusi Latvijas Civilās aviācijas aģentūru noteiktajā laika posmā slēgt gaisa telpu 18 kilometru augstumā raķešu šaušanai paredzētajā zonā aptuveni 40 kilometru attālumā no Latvijas krasta līnijas. Lidmašīnām būs jālido apkārt slēgtajam rajonam.
