„Šo vizīti nevarētu aplūkot tieši tādā pašā gaismā kā iepriekšējās, jo šoreiz Obama ierodas Baltijas valstīs vienu dienu pirms NATO samita sākšanās, un tas nozīmē, ka šai vizītei nav tikai simboliska nozīme, bet visnotaļ praktiska – lai apspriestu tos lēmumus, kuri acīmredzot Velsā arī tiks pieņemti,” norādīja Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.
„Tā ir tāda pakete, kas mums ir iedota, ka šeit ir tiešām tāds atbalsts – Merkele Rīgā, Obama Tallinā, bet var jau pat vērtēt no otras puses, sakot, ka šajā portfelī ir iekšā arī vizīšu saraksts un karogu parādīšana, un solījumi, ka klātbūtne būs arī nākotnē, bet nebūs kaut kas tāds, ko mēs tiešām ļoti vēlamies,” savukārt pauda Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
„Nevajag arī pārvērtēt Obamas vizītes lomu, pat ja mēs to uztveram kā simboliku, pat ja tam ir pievienotā praktiskā vērtība; nevajag pārvērtēt, ka to Krievija uztvers kā signālu, ka šeit ne solis uz priekšu, ne solis atpakaļ, un bez nekādiem spiedieniem. Es domāju, ka spiediens uz Baltijas valstīm tuvākajā laikā turpināsies, neskatoties uz to, vai Obama ir bijis vai nav bijis tajā Igaunijā,” sacīja Sprūds.
Jau ziņots, ka ASV prezidenta Baraka Obamas tikšanās ar triju Baltijas valstu prezidentiem bija viens no centrālajiem notikumiem vizītē Igaunijā. Kā iepriekš norādīja vairāki politikas analītiķi, pati vizīte vien ir spēcīgs signāls gan Baltijai, gan arī kaimiņos esošajai Krievijai. Obama Tallinā pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu paziņoja par papildu lidmašīnām gaisa spēkiem, lai varētu patrulēt Baltijas valstu gaisa telpā.
Pirmdien NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens paziņoja, ka NATO uzlabos savu militāro gatavību, nodrošinot lielāku klātbūtni Austrumeiropā. NATO samitā Velsā no dalībvalstu puses arī sagaida apņemšanos palielināt aizsardzības budžeta apjomu.
