Panorāma

Sarucis kultūras patēriņš klātienē, bet pieaudzis internetā

Panorāma

Panorāma

Ārpolitikas debatēs dominē karš Ukrainā

Ārpolitikas debatēs Saeimā lielākā uzmanība pievērsta cīņai pret Krievijas agresiju Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Saeimā ceturtdien norisinās ikgadējās ārpolitikas debates, kuru laikā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") iepazīstināja ar aktuālajiem reģionālās un globālās dienaskārtības jautājumiem un Latvijas nostāju.

Šogad uzmanības centrā, protams, ir Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, palīdzības sniegšana Ukrainai un Krievijas saukšana pie atbildības.

Ārpolitikas eksperti Kārlis Daukšts un Mārtiņš Vargulis par ārpolitikas debatēm Saeimā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Rinkēvičs: Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu

Ārpolitikas debates Saeimā tradicionāli notiek 26. janvārī – Latvijas Republikas "de iure" atzīšanas dienā. Tā ir gan ārlietu ministra atskaite par gada laikā paveikto un nākamajā gadā darāmo, gan arī cieņas izrādīšana ārlietu dienesta darbiniekiem par viņu paveikto darbu.

1921. gada 26. janvārī Latviju "de iure" atzina tā laika vadošās valstis Lielbritānija, Francija, Itālija un vēl vairākas citas. Par godu minētajam notikumam pirmskara Latvijā 26. janvāris bija svētku diena.

Šogad debatēs pārliecinoši lielākā uzmanība tika pievērsta situācijai Ukrainā, Krievijas uzsāktajam karam šajā valstī, Latvijas palīdzībai Ukrainai ceļā uz uzvaru, kā arī Krievijas sodīšanai par pastrādātajiem noziegumiem.

Kā atklājot debates norādīja Rinkēvičs, Krievija vairs neslēpj savu zvērīgo seju un joprojām ir lielākais izaicinājums arī NATO drošībai.

"Krievijas režīms vairs neslēpj savu zvērīgo seju. Beztiesiskums, terors, vardarbība un nāve kopsolī ar šovinistisku imperiālismu ir 21. gadsimta Krievijas režīma Molotova kokteilis un šī režīma vizītkarte pasaulē. Zaporižjas, Doneckas, Luhanskas un Hersonas apgabali, tāpat kā Krima un Sevastopole ir starptautiski atzītas Ukrainas teritorijas. Latvija nekad neatzīs šo teritoriju nelikumīgo aneksiju no Krievijas puses. Ukrainai kā jebkurai valstij ir leģitīmas tiesības uz pašaizsardzību. Ukrainai ir tiesības ar militāru spēku atjaunot savu teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās," teica Rinkēvičs.

"Mēs visi vēlamies ātru Ukrainas uzvaru un Krievijas sagrāvi, tomēr mums ir jāsaprot, ka cīņa būs gara, nežēlīga un ilgstoša. Mēs nedrīkstam atslābt un pagurt," uzsvēra Rinkēvičs.

Rinkēvičs: Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu
00:00 / 00:28
Lejuplādēt

"Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu. Pašlaik tā ir Latvijas un visas Eiropas pirmā aizsardzības līnija. Krievijas iebrukums Ukrainā ir skaudrs atgādinājums mums pašiem – ja turpmāk vēlamies aizstāvēt brīvu, taisnīgu un starptautiskajās tiesībās balstītu pasaules kārtību, mums ir skaidri jāiestājas par šiem principiem un tiesībām.

Un šo vērtību vārdā ir dārgi jāmaksā – šo vārdu visplašākajā un tiešākajā nozīmē," atzina Rinkēvičs.

"Mēs stiprināsim savu aizsardzību un darīsim visu, lai Latvijā būtu ilgstoša mūsu sabiedroto klātbūtne. Mēs sniegsim Ukrainai visu iespējamo atbalstu – politisku, militāru, ekonomisku, juridisku un arī morālu. Mēs strādāsim pie Krievijas un Baltkrievijas tālākas starptautiskas izolācijas, paplašinot sankciju politiku," paziņoja Rinkēvičs.

"Mēs stiprināsim sadarbību ar ASV, Kanādu un Apvienoto Karalisti un arī ar mūsu reģiona partneriem – Poliju, Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Mēs iestāsimies par spēcīgu Eiropas Savienību, jo tikai efektīva Eiropas Savienība spēj sevi aizsargāt un palīdzēt Ukrainai," teica ārlietu ministrs.

Latvija iestājas par vēl bargākām sankcijām pret Krieviju

Rinkēvičs izklāstīja secinājumus, kas izriet no ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

Ziņojumā ir iekļauts secinājums, ka Latvijas stratēģiskajās interesēs ir panākt Krievijas sakāvi karā pret Ukrainu. Šis paziņojums jau izraisīja Krievijas amatpersonu sašutumu, lai gan izskanēja vēl pirms Latvijas un Krievijas diplomātisko attiecību ierobežošanas.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvija aktīvi iestājas par sankciju stiprināšanu pret Krieviju Eiropas Savienības līmenī.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) atgādināja, ka tieši Latvijas un Lietuvas parlamenti bija pirmie, kuri atzina Krieviju par terorisma atbalstošu valsti un vēlāk šim piemēram sekoja arī vairākas starptautiskās organizācijas. Tāpēc pēc viņa vārdiem, šis darbs būtu jāturpina un arī šajā gadā darba būs pilnas rokas.

"Parlamentārā diplomātija ir atslēga tādu sarežģītu problēmu risināšanā kā starptautiskais terorisms, bēgļu un migrantu krīze, iesaldētie un degošie konflikti, un institucionālā krīze. Patiesi globālas problēmas, kam nepieciešama daudzpusēja un visaptveroša reakcija. Parlamentāriešu sadarbība, kas ir pati parlamentārās diplomātijas būtība, palīdz mazināt starpvalstu spriedzi, vairot uzticību un rast realizējamus risinājumus," uzskata Kols.

Rinkēvičs norādīja, ka liela uzmanība jāpievērš arī NATO dienaskārtības aktualitātēm, tostarp šovasar gaidāmajam NATO samitam Viļņā un drīzumā gaidāmajai NATO paplašināšanai.

Rinkēvičs par Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO
00:00 / 00:23
Lejuplādēt

"Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO pavērs jaunas reģionālās sadarbības iespējas un neapšaubāmi ir pozitīva ziņa visam reģionam un aliansei. Vienlaikus redzam nepieciešamību reģionālā līmenī koordinēt kopīgu rīcību tālākai Krievijas starptautiskajai izolācijai, sankciju pastiprināšanai un Krievijas noziegumu atbildības jautājumu virzīšanai," teica Rinkēvičs.

Debašu laikā ārlietu ministrs arī atgādināja, ka šogad Latvija sāks kampaņu kandidēšanai uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts statusu 2025. līdz 2027. gadā. Tā noteikti būs iespēja vēl vairāk uzsvērt Latvijas kā mazas valsts vārdu un ietekmi.

Eiropas Savienība sākusi reaģēt izlēmīgāk

Viena no platformām, kurā Latvija plānojusi aktīvāk virzīt savu pozīciju, ir Eiropas Savienība. Kā debašu laikā norādīja Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs Andris Sprūds ("Progresīvie"), pagājušais gads ir pierādījis, ka Eiropas Savienība dažādās krīzēs ir sākusi reaģēt daudz izlēmīgāk un efektīvāk. Arī Latvijas balss ir sadzirdēta, un sabiedrībai ir aktīvi jāturpina iesaistīties Eiropas veidošanā.

Pēc viņa vārdiem, Eiropas ideja būs tik stipra, cik tā būs stipra cilvēku sirdīs un prātos.

Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs Andris Sprūds ("Progresīvie")
00:00 / 00:46
Lejuplādēt

"Nedrošības laikmetā Eiropas Savienības un tās līderu un sabiedrības mijiedarbība iegūst jaunu spēku un nepieciešamību. Līderiem ir jāuzņemas atbildība par tiesiskumu un demokrātisko vērtību ievērošanu," uzsvēra Sprūds. "Svarīgi ir uzturēt nepārtrauktu dialogu starp lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību. Latvijas pārstāvji piedalījās konferencē par Eiropas nākotni un virzīja pilsoniskās sabiedrības idejas ar mērķi nākotnē dzīvot demokrātiskākā, zaļākā, digitālākā, drošākā ekonomiski attīstītākā un enerģētiski neatkarīgākā Eiropas Savienībā. Šobrīd ir būtiski izvērtēt pēckonferences aktivitātes un ierosināto iniciatīvu īstenošanu konkrētā politiskā rīcībā."

Par pilsoņu aktīvu iesaisti un iestāšanos par mūsdienu demokrātiskajām vērtībām runāja arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Pēc viņa vārdiem, iestāšanās par kopīgām vērtībām ir spēcīgas un noturīgas sabiedrības pamats un arī viens no iemesliem, lai kopīgi veicinātu valsts kopējo ekonomisko attīstību. Premjers aicināja cīnīties pret Latvijā ļoti izplatītu imperiālisma nospiedumu, proti, viņš mudināja latviešus beidzot pārstāt būt par burta kalpiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti