No vienas puses, policistiem un dažu citu profesiju pārstāvjiem algas augs, taču, no otras puses - citiem tās samazināsies.
Viņš uzsvēra, ka darba nodokļu slogs darbiniekiem nesamazinās un nākamā gada valsts budžeta projekts to nemazina.
Arodbiedrības arī uzstāj, ka minimālā alga ir jāceļ par 20 eiro un ir jāpalielina neapliekamais minimums.
Ir nepieciešams arī celt nodokļu atvieglojumus, lai nodokļu slogs, ceļot minimālo algu, nebūtu tikai uz darba devēju pleciem. Viņaprāt, attiecībā uz minimālās algas palielināšanu vispār būtu nepieciešams izstrādāt grafiku, kurā būtu paredzēts princips - līdz ar minimālo algu aug arī ar nodokļiem neapliekamais minimums. Taču valdībai vispār nav stratēģijas algu jomā, Baldzēns kritizēja valdību.
Paredzams, ka valdība ceturtdien, 13.oktobrī, ārkārtas sēdē izskatīs valsts budžeta projektu un to nodos Saeimai.
Nākamā gada valsts budžeta izdevumi ir plānoti 8,367 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumi par apmēram 300 miljoniem mazāki. Finansējumu veselības nozarei nākamgad plānots palielināt par 64 miljoniem, aizsardzībai – par 98 miljoniem, bet izglītībai – par 11 miljoniem eiro salīdzinājumā ar šo gadu.
Lielāko daļu budžeta ienākumu – vairāk nekā 6,3 miljardus eiro - veidos nodokļi.
Finanšu ministrija prognozē, ka nākamgad iekšzemes kopprodukts pieaugs par 3,5%, un tas ir ievērojami vairāk nekā šogad.
