Viņš skaidroja, ka likumprojekts aizskar strādājošo psihologu praksi, jo paredz obligātu sertificēšanu. Psihologi iebilst pret ieceri sertificēšanas komisijā iekļaut tikai četrus nozares speciālistus un piecus valsts iestāžu pārstāvjus, jo „ierēdņiem nav atbilstošas izglītības”.
Caics uzsvēra, ka psihologi pieļauj brīvprātīgu sertificēšanu, bet iebilst pret ieceri to padarīt obligātu. Viņš arī norādīja, ka sertificēšana daudziem reģionu psihologiem, kas saņem mazas algas, būs pārāk dārga, un viņi nevarēs to atļauties, līdz ar to viņi vai nu pametīs nozari, vai būs spiesti celt pakalpojumu cenas.
Lai gan likumprojekta autori konsultējušies ar nozares speciālistiem, iebildumi pastāv, jo nozare nav vienota un ir uzklausītas tikai vienas grupas ideja un doma, bet pēc būtības šis likums neatrisina psihologu problēmas Latvijā, klāstīja Caics.
Jau ziņots, ka psihologu darbību reglamentējošs likums apspriests jau desmit gadus, tomēr psihologu profesionālās asociācijas tā arī nav spējušas vienoties par kopīgiem kritērijiem. Taču Saeima pirmajā lasījumā tomēr atbalstīja šo likumprojektu, kura būtība ir šāda - turpmāk psihologa profesionālo darbību patstāvīgi varēs veikt tikai Psihologu reģistrā reģistrēts sertificēts psihologs, kurš ir ieguvis psihologa augstāko izglītību. Likumprojektā arī noteiktas kopumā sešas psihologu darbības jomas, piemēram, izglītības un skolu; darba un organizāciju; klīniskā un veselības psiholoģija.